Tā nu bija pienācis sestdienas vakars un sākām domāt par rītdienu, ko ņemsim līdzi un cikos brauksim uz MK pikniku. Kad viss bija saplānots, atskanēja vīrietim zvans no priekšnieka, ka vajadzēs rīta strādāt. Nu man viss garstāvoklis bija uz nulles .
Un es nesmu tik stipra, lai ar diviem transportiem un vēl ar tramvaju brauktu. Tas man bija par grūtu . Tā nu es secināju, ka mājās man sēdēt rītā negribēsies, bet vēl ir tik daudz pasākumi un domāju, ka vajadzēs doties uz kādiem no tiem . Tā nu es zvanīju vakarā Zaigai, vaicāju, ko rītā darīs viņa. Atbilde skanēja- došos uz Labestības dienu.Tā nu vaicāju, vai ņemsiet mūs abas kompanijā. Tā visu sarunājušas nolēmām doties uz centru.
Tā nu bija pienākusi svētdiena un pienākot norunātajam laikam, tikāmies ar Zaigu Juglā, lai dotos kopā uz Labestības dienu.
Nonākot galā, mazajām bija prieki un sejas smaidīja, tur bija daudz iespēju maziem atpūsties . Tad mēs sākumā apstaigājām un apskatījāmies, ko tad tur vēl labu piedāvāja ?! Bet staigājot sastapām Annu kopā ar savu meitiņu . Tā nu beigās mēs jau tusējām visas trīs, bet par sakritību bijām ļoti pārsteigtas.


Mēs pat staigājot apkārt iemūžinājām bildes ar labi zināmiem cilvēciņiem ...
Pat noejot malā atļāvām kājas izkustināt arī mazajām princesēm Rīgas parka zālienā ...
Pēc atpūtas atgriezāmies pasākuma vietā un atkal tapa bildīte , tikai šoreiz ar jauko kaķenīti ....
Izbaudījām arī jaukās iespējas un tā Keitai tapa uz vaidziņaa Labestības dienas sirsniņa .
Mums ļoti patika šis jaukais pasākums,kas tika veidots, lai palīdzētu kādam . Man prieks, ka ir tādi cilvēciņi apkārt, kas palīdz citiem, tāpec varu tikai teikt, ka mēs nākošo gadu arī dosimies uz šo pasākumu!