Māmiņu Kluba aptauja: Latvijas vecāki vēlētos trīs bērnus!

Vecāku apvienības “Māmiņu Klubs” veiktā aptauja liecina, ka 51 % ģimenes vēlētos vismaz trīs bērnus, ja vien varētu tos atļauties. Vecākus attur no ģimenes pieauguma sarežģītie finansiālie apstākļi, māmiņu algu izmaksu ierobežojumi un grūtības atgriezties darba tirgū.

“Māmiņu Kluba” aptaujā, kurā piedalījās 427 respondentu - ģimenes cilvēku, vairāk nekā puse (51 %) atzina, ka labprāt plānotu vismaz 3 bērnus. 35 % vēlētos divus bērnus, bet tikai 1 % atzina, ka ar vienu bērnu ģimenē būtu pietiekami. 6 % vēlētis četrus bērnus, bet 1 % - piecus un vairāk.

Organizācijas vadītāja Sandija Salaka: “Pārteidzoši maz vecāku - tikai 1 %, vēlas tikai vienu bērnu ģimenē. Tas nozīmē, ka uzkats, ka Latvijā cilvēki nevēlas vairāku bērnu ģimenes, ir maldīgs. Tieši jaunie vecāki, kuriem jau ir vismaz viens bērns, vēlētos vairāk bērnu - ideālā gadījumā trīs, ja vien varētu tos atļauties. Šobrīd valstī pastāv ierobežojumi, kas trīs bērnu ģimenes padara teju par nesasniedzamu sapni - pabalsti ir pārāk īsu laiku, bērnudārzi trūkst, ir problēmas atgriezties darba tirgū, atbalsta politika ir pārāk sadrumstalota un vāja, tāpēc arī uzplaukums dzimstības rādītājos nav sagaidāms.”

Kādi labvēlīgi faktori liktu ģimenēm izšķirties par vismaz vēl vienu bērnu?

1.  Māmiņu algu jeb vecāku pabalsta izmaksas līdz 1,5 - 2 gadu vecumam.

59 % aptaujāto vēlētos māmiņu algu saņemt 2 gadus, 38 % līdz 1,5 gadam, bet tikai 3 % ir mierā ar šobrīd valstī esošo sistēmu, kas paredz to izmaksāt tikai vienu gadu.

Pamatojums garākai māmiņu algu izmaksai ir tas, ka ģimenes nevar atļauties zaudēt iepriekšējo ienākumu līmeni līdz ar bērna piedzimšanu. Īpaši, ja ģimenē ir vairāki mazi bērni, trūkst bērnu dārzu un ir grūtības atgriezties darba tirgū.

2.  Pabalstu griestu robežu pārcelšana vai atcelšana

Motivējoši jaunajām ģimenēm šķistu vecāku pabalstu saņemt tādā pašā apmērā kā iepriekšējo darba algu.

Šobrīd griesti noteikti 350 latu robežās, ar iespēju saņemt 50 % virs šīs summas, vienu gadu.

24 % balsotu par pilnīgu pabalstu griestu atcelšanu, bet 76 % aptaujāto labāk izvēlētos garāku pabalsta maksāšanas laiku, līdz 1,5 gadam, nekā griestu paaugstināšanu.

38 % iesaka griestu robežas paaugstināt, no 400 - 500 latiem, līdzšinējo 350 latu vietā.

11% izvēlētos 1000 - 1500 latu augstus griestus. Igaunijā noteiktie māmiņu algas jeb vecāku pabalsta griesti ir no 2143 eiro, kas ir motivējošs faktors valstī savu karjeru un  ģimeni plānot tieši ekonomiski aktīvajiem vecākiem.

3.  Lielāks minimālais bērnu kopšanas pabalsta apmērs

Šobrīd noteiktā minimālā māmiņu alga jeb bērnu koapšanas pabalsts iepriekš nestrādājošiem vecākiem ir 50 latu par pirmo bērna dzīves gadu.

Tas nav nedz drošs, nedz motivējošs atbalsts bērna pirmajā dzīves gadā, salīdzinot ar minimālo algu un dzīves dārdzību. Minimālais pabalsts nav aicinošs arī gados jaunām sievietēm dzemdēt bērnu, kuras iepriekš nav strādājušas vai varbūt ir studentes. Salīdzinoši Igaunijā minimālākais pabalsts ir 278 eiro.

4.  Bērnu dārzu un pieskatīšanas alternatīvu, aukļu dienestu pieejamība

Jau ilgstoši Latvijā eksistē bērnu dārzu pieejamības problēma, kas diskriminē vecākus, nenodrošinot visiem bērniem vienādas iespējas. Ja bērnam nav vietas bērnu dārzā,māmiņas alga ir tikai līdz vienam gadam, neizbēgami vecākam ir jāatgriežas darba tirgū, taču tas nav iespējams nedz darba tirgus dēļ, nedz arī alternatīvas bērnu pieskatīšanas trūkuma dēļ. Rezultātā līdz ar bērna piedzimšanu jaunie vecāki tiek diskriminēti darba tirgū un pakļauti daudz lielākam nabadzības riskam. Daudzas ģimenes reālistiski apzinās savas iespējas un tieši tādēļ neplāno vairāk bērnu, jo nevar to atļauties arī šo faktoru dēļ.

Māmiņas īpaši uzsvēra, ka garantēta vietu bērnu dārzā būtu lielisks motivējošs faktors plānot vēl kādu bērnu ģimenē.

Vecāki vēlētos lielāku pašvaldību iesaistīšanos arī alternatīvo bērnu pieskatīšanas veidu attīstībā, piemēram, nodrošinot aukļu dienestus.

Tāpat vecāki vēlētos lielāku drošību no darba devēju puses, ne tikai nodrošinot iespēju atgriezties atpakaļ savā darba vietā pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, bet arī sagaidot pozitīvāku un saprotošāku attieksmi, ja jaunajam vecākam jāapvieno darba pienākumi ar mazu bērnu aprūpi. Vecāki arī iesaka izstrādāt atvieglojumus darba devējiem, lai būtu izdevīgi ņemt darbā tieši jaunos vecākus, kā īpaši dotējot vai atvieglojot nodokļu ziņā.

Ģimenes sagaida arī ilgtermiņa stratēģiju atvieglojumos pirmā mājokļa iegādei, zemes un transporta nodokļos u.c.

Svarīga ir arī mātes un bērnu veselības aprūpe - ja ir deklarēta bez maksas medicīniskā aprūpe līdz bērna 18 gadu vecumam, tad tā arī jānodrošina, lai neveidotos tādas situācijas, kā šobrīd, ka par maksu iespējams saņemt ātrāku un kvalitatīvāku aprūpi, nekā bez maksas.

Organizācija “Māmiņu Klubs” 2012.gada otrā pusē iecerējusi veidot projektu “Latvija bērniem!”, kas iniciētu vides un sabiedrības draudzīgumu ģimenēm ar bērniem.

Aptaujā piedalījās 427 respondenti, 74 % latviešu, 24 % krievvalodīgo ģimeņu. 48 % aptaujāto patreiz ir bērns vecumā līdz 1,5 gadam. 16 % atrodas gaidībās.

Aptauja tika veikta portālos www.maminuklubs.lv un www.maminklub.lv

Foto: LETA

Māmiņu Klubs