19.04 18:15-20:45
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Sveiks, Māmiņu Klubs!
Neesmu ilgi rakstījusi un ziņojusi par to, kā iet Patrikam, kuram bija grūtības ar attīstību, kaut ārsti Latvijā teica, ka nav tik traki, viņš tikai mazliet atpaliek no sava vecuma bērniem.
Mēs esam Īrijā, visa ģimene kopā un vēl joprojām cīnāmies ar Patrika attīstību.
Bet traģiskākais bija man uzzināt šo ārstu jeb ārstu grupas slēdzienu par savu dēlu. Sirds tajā brīdī likās, ka apstāsies, jo man paziņoja, ka bērns nevis tā mazliet atpaliek, bet gan krietni atpaliek no sava vecuma bērniem.
1.decembrī mums palika 3 gadi - nu tas būtu 37 mēneši pēc attīstības, kādai jābūt, bet pēc ši ārstu komisijas slēdziena mans dēlēns Patriks ir tikai attīstījies kā 20 mēnešus vecs bērns. Pat neatbilst 2 gadu vecam bērnam. Vai nav traki? Rīgā taisīja Patrikam lielo datortomogrāfiju galviņai - pilnā narkozē, lai noskaidrotu, vai ir kādi smadzeņu bojājumi - Latvijā neiralogs pateica:” Nē, viss ir labi, mīļo māmiņ, vajag laiku.” Bet šeit Īrijā uzzinaāju, ka man tika melots - ir bojāta smadzeņu dala, kura dod signālus uz muskuļiem.
Vai tiešām visiem vecākiem tiek melots, lai tikai vecāki liktos mieraā un pildītu divreiz gadā pienākošās rindas rehabilitācijai??? Es to vairs tiešām nesaprotu!!!
Šeit man ir speciāla attīstības grupas komanda, kas rūpējas par Patrika attīstību un tālāk notiekošo. Katru nedēļu Patrikam notiek vai nu logopēda un ergoterapeita nodarbības, kas ir 6 nedēlu garumā, vai tā saucamā vingrošana jeb muskuļu nostiprinošā terapija, kas arī notiek tik pat ilgi - 6 nedēļas. Pat pirms svētkiem mums bija 2 nodarbības nedēļā pie ergoterapeitem, kas teica, ka Patriks ļoti ir attīstījies uz labo pusi, kopš aprīļa, kad Patrikam sākās viss atlabšanas process, tas ilgst, kopš atbraukšanas uz Īriju. Viss tiek kontrolēts, mums ir divreiz gadā lielā komisija, kas izpēta, cik tālu uz priekšu ir virzījusies Patrika attīstība.
Tagad Patriks var pats spert uz priekšu jau 3-6 solīšus. Drošāk staigā man pie rokas vai tētim.
Liels paldies tiešām manam vīram, kurš laiku pavada mājā ar bērniem, kamēr esmu darbā. Mums te ir arī invaliditātes pabalsts, kurš tiek izmaksāts katru mēnesi kā Latvijā, plus vēl mums ir Medical Cards (kā veselības apdrošināšana) - visai ģimenei, un visi medicīnas pakalpojumi un medikamenti ir par brīvu. Patrikam ir arī bronhiālā astma - un šeit ārsti necenšas grūst uzreiz iekšā antibiotikas, kā Latvijā mums tas bija. Šeit cenšas visu caur elpošanas ierīcēm panākt, un teikšu - ir rezultāts. Patriks vēl joprojām ir tik pat smaidīgs un pozitīvs bērniņš kāds bija Latvijā.
Mēs visi tiešām esam apmierināti ar Īrijas apstākļiem.
Es nenolieku Latvijas medicīnas attīstību, bet iesaku pabraukāt apmaiņas pieredzē uz citām valstīm un pavērot citu valstu sistēmu šajā jomā un rezultātus.
Man ieteica sūdzēt tiesā Latvijas ārstu, kas ir tā kā vainīgs/a pie mana bērna veselības attīstības traucējumiem, jo tā esot tīrākā ārstu vaina, ko secināja šeit, Īrijā ārsti, izlasot visus izrakstus un slēdzienus, kurus es biju Latvijā pārtulkojusi uz angļu valodu. Bet es teicu, ka ne ir viss par vēlu un vēlreiz visam tam iet cauri es tiešām nevēlos, jo ir pārāk sāpīgi visu no jauna sākt. Lai paliek tam ārstam/ei uz sirdsapziņas - KĀPĒC TĀ TAS NOTIKA!!!!!
Vēlējos tikai padalīties ar savu prieku par dēla attīstību!!!
Paldies, ka uzklausījāt manu stāstu!
Linda Dinsberga, Patrika mamma no Īrijas