Māmiņa Elza apmeklē pēdējo Grūtnieču dienu ar gaidāmo bērniņu

Katram skaistajam stāstam reiz pienāk beigas, un kāda notikuma beigas, jauns sākums. Ar līdzīgām sajūtām devos uz kārtējo grūtnieču dienu MK. Šī jau bija trešā reize, kad gudrības devos gūt uz grūtnieču dienu, un ļoti iespējams, ka  nākamo reizi vairs nepagūšu apmeklēt, jo būšu savā jaunajā sākumā.

Par dabiskām dzemdībām stacionārā stāstīja vecmāte no Jūrmalas slimnīcas. Kā slimnīcā saglabāt mājas dzemdību apstākļus, mierīgus, dabiskus, maksimāli izmantojot dabas radīto veidu kā sagaidīt bērniņu šai zemē. Atkārtojot vecās labās lietas, ka galvenais uzdevums sievietei sāpēs “smaidīt”, maksimāli atslābināt savu prātu un ķermeni. Mēģināt sāpēs nevis instinktīvi sarauties, bet  atbrīvoties.  Vecmāte atbildēja uz grūtnieču jautājumiem par to kad īsti braukt uz slimnīcu,  kas ir “gļotu korķis”, un kāds ir dzemdību  norises, scenārijs, tagad mēs gudras un zinošas.             Atgādinot arī elpošanas nozīmi dzemdību laikā, kur gribu vērst topošo māmiņu uzmanību apmeklēt dzemdību pozu un elpošanas nodarbības, pati jau pāris mēnešus eju uz grūtnieču vingrošanu un “mācos elpot” pie lieliskās  pasniedzējas Mārītes Inzules! Elpošana noteikti nav viegla nodarbe. Atceros cik sākumā grūti bija izelpot šīs “grūtnieču elpas”, jo ikdienā jau elpojam pavisam mierīgi, dzemdējot gan diez vai tā sanāks. Arī draugam mēģinu ko parādīt, pastāstīt, lai atgādina man šo elpošanas tehniku dzemdību laikā.

No teorētiskām lietām pie praktiskām mūs sagaidīja nākamā lekcija ar VSAA pārstāvēm,  kuras sīki izstāstīja  par jauno ģimeņu pabalstiem, māmiņalgām, dekrēta naudām. Gandrīz katrai no topošajām māmiņām bija kāds konkrēts jautājums, kas saistās ar topošajām finansēm  ar kurām būs jārēķinās turpmāk, jo jautājums, protams, ir ļoti aktuāls. Pozitīvi, ka jautājumam uzreiz pretī skanēja atbildes no zinošiem šīs jomas speciālistiem, nevis jāmeklē mājas lapās vai presē atbildes, jo bieži vien oficiālajos avotos viss ir tik gudri, šifrēti uzrakstīts, ka ne nieka nav skaidrs. Šoreiz gan pēc lekcijas mums visām viss bija skaidrs, protams, neliegšu nekādas smaidīgās sejas mums nebija, jo visas mēs tādas māmiņas, kuras savus mazuļus sagaidīs pēc 2.novembra.

Uz interesantu sarunu par diezgan nopietnu tēmu aicināja Diāna Zande. Pēcdzemdību depresija. Dzirdēts daudz, bet nekas konkrēti, gribēju zināt ko vairāk. Izrunājām visus iespējamos veidus un situācijas, pie kurām var rasties nomāktības sajūta pēc bērniņa piedzimšanas, un viedus kā apkarot slikto omu, atrast laiku sev,  pielāgoties jaunajai dzīvei sekmīgi, lai ģimene smaidīga. Jo ja mammai sadrūmis vaigs, diez vai vīrs un bebis to nejutīs. Cik svarīgi ir strādāt ar sevi un nebaidīties no savām sajūtām, dalīties sajūtās ar tuviniekiem, bet galvenais runāt ar sevi, un  pašai apjaust, ka ir slikti, un nepieciešama problēmu risināt, nevis rīt rūgtumu lejā, tēlot un maskēt, ka viss ir skaisti. Jo tas tāds laika deglis jau vien ir. Kā jau ar visām citam lietām, tēmām kas saistītas ar attiecībām. Runāt un klausīties tuviniekos!          

Jā, skaista vēlā rudens pēcpusdiena aizvadīta. Uzkrāta jauna pieredze, bagāža, ar kuru jāsoļo tālāk. Mazliet skumjas, kuras mijas ar miera sajūtu, kuru esmu ieguvusi no MK lekcijām, esmu gatava kļūt par māmiņu. Aicinu visas topošās māmiņas, kuras jūt nepārliecību, bailes ar sajūtu, vai es tikšu ar visu galā, ilgi nedomāt, bet iesaistīties šajā Māmiņu Pasaulē, un iemācīties, iepazīt, izvērtēt, saprast sevi un savus mazos jaukos un galvenais ļoti gaidītos!

                                                                            Topošā mamma-Elza