Maltīte gatavā...

Maltīte gatavā... Jeb sarunas par to, vai mēs gatavojam paši, vai pērkam jau gatavu pārtiku (t.sk. pusfabrikātus)?

Mūsdienu aizņemtajā pasaulē bieži vien redzam skatu – lielveikalā garu garā rinda pie gatavās pārtikas stenda. Tur var atrast visu un visām gaumēm – gan gaļas ēdienus, gan veģetāros ēdienus. Tik pērc un ēd.

Naudas ziņā arī nav traki, un galvenais – tā ir laika ekonomija, jo nav stundām jāstāv pie plīts un jāgatavo vakariņas, kuras ģimene apēd 10 minūšu laikā. Taču tā ir medaļas viena puse.

Otra puse – vai šāda pārtika ir veselīga un svaiga – dažreiz apšaubu šo faktu. Un galu galā – ar mīlestību gatavota pārtika ir neaizvietojama, lai gan dažreiz arī piedegusi vai pārsālīta... jo tas taču parāda mūsu attieksmi.

Es pārsvarā gatavoju pati (cik nu laiks atļauj), jo reizēm esmu „iegrābusies” un vakaru pavadījusi tualetes poda sabiedrībā vai arī ēdiens nav bijis garšīgs. Taču ir reizes, kad šāds risinājums ir aiztaupījis arī man kaudzi laika , kura nemaz nav tik daudz.

Tāpēc gribētos zināt, kāds ir citu lasītāju viedoklis šai jautājumā – vai lielākoties gatavojat paši, vai pērkat gatavu pārtiku (pusfabrikātus)? Kāda veida gatavo pārtiku un kur pērkat )vai vienmēr viss ir bijis svaigs un kvalitatīvs)?