LKA aicina mainīt likumus, lai mājsaimniecības par savām kredītsaistībām atbildētu tikai ar savu īpašumu

Latvijas Kredītņēmēju apvienība (LKA) aicina veikt izmaiņas likumos, kas noteiktu visu iesaistīto pušu - valsts, kredītņēmēju un kredītdevēju - līdzvērtīgu atbildību, risku un iespējamos zaudējumus.

Pēc LKA domām, izmaiņām likumdošanā jāparedz, ka mājsaimniecības par savām kredītsaistībām atbild tikai ar savu īpašumu. Daļa no atbildības un no tā izrietošie zaudējumi būtu jāuzņemas arī bankām. Tām būtu jānoraksta zaudējumos starpība starp izsniegto kredīta summu un ķīlas šī brīža tirgus vērtību.

Savukārt kredītņēmēji zaudētu līdz šim samaksāto kredīta summu, pirmo iemaksu par nekustamā īpašuma iegādi un pašu nekustamo īpašumu.

Kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas publicētā informācija, Latvijā kredītos ir izsniegti 16,59 miljardi latu, no kuriem aptuveni 5,1 miljards latu ir kredīti mājsaimniecībām.

LKA uzskata, ka bezcerīgo kredītu īpatsvars kādā brīdī var sasniegt 30%. Pieņemot, ka šī brīža ķīlas vērtība ir aptuveni 50% no izsniegtā kredīta vērtības, un, ja visi bezcerīgie kredītņēmēji izšķirtos par tik radikālu soli kā bankrots, bankām vidējā termiņā zaudējumos būtu jānoraksta nedaudz vairāk nekā miljards eiro (702,8 miljoni latu).

"Šāds situācijas risinājums bankām būtu smags un nepatīkams, jo faktiski tiktu pazaudēta lielākā daļa no iepriekšējos gados nopelnītā. Tomēr šādi zaudējumi, sadalot tos proporcionāli starp bankām, nenozīmētu problēmas kādas atsevišķas bankas dzīvotspējai," apgalvo LKA.

Tādēļ LKA uzskata, ka bankām jāuzņemas daļa no zaudējumiem, kas radušies, sabrūkot Latvijas ekonomikai, kuru pēdējos gados tās tik aktīvi pārkarsēja.

LKA akcentē, ka piedāvātais risinājums Latvijas tālākai attīstībai ir labvēlīgs vairākos aspektos, jo tas ļautu sagraut milzīgo "slikto kredītu" parādu piramīdu, kas patlaban lielai daļai Latvijas iedzīvotāju laupa cerību uz jebkādu attīstību, kā arī atdzīvinātu nekustamā īpašuma tirgu un tātad arī ekonomiku kopumā. Šis risinājums neprasa papildu līdzekļus no jau tā "plānā valsts budžeta".

Ārvalstu kapitāla banku spekulācijas ar paziņojumiem, ka cietīs noguldītāji, neesot korektas, jo kredītu un noguldītāju attiecība ir tuvu trīs pret viens, tātad izsniegtie kredīti trīs reizes pārsniedz piesaistīto noguldījumu apjomu. Ja daļa no neatmaksātajiem kredītiem tiktu norakstīta un nepaliktu banku bilancēs kā nedrošie vai kavētie kredīti, noguldītājiem nevajadzētu justies mazāk drošiem, uzsver LKA.

Tāpat LKA uzskata, ka arguments, ka šāda pavērsiena gadījumā bankām nebūs līdzekļu, lai kreditētu Latvijas ekonomiku, ir nevietā.

"Pašlaik finanšu resursi bankām ir pieejami, tomēr kreditēšana praktiski nenotiek, jo bankas redz, cik kritiska patiesībā ir situācija ar "sliktajiem kredītiem". No banku puses notiek savdabīga valdības šantāža, liekot saprast, ka tās neatbrīvos brīvos kredītu līdzekļus, kamēr nebūs saņēmušas no valdības apstiprinājumu, ka valsts ir gatava uzņemties zaudējumus, ko radīs "sliktie kredīti"," norāda LKA valde.

Brīvie kredītu līdzekļi, kurus bankas varētu atbrīvot, lai palīdzētu Latvijas tautsaimniecībai, ir 700 miljoni latu. Tas ir mazāk par potenciālajiem zaudējumiem, kurus būs jāuzņemas valstij, ja tā iesaistītos Finanšu ministrijas (FM) darba grupas piedāvātajos kredītņēmēju glābšanas pasākumos.

LKA uzskata, ka, pirms atbildīgās amatpersonas pieņem lēmumu, kas ietekmēs vairāku paaudžu dzīvi mūsu valstī, ir rūpīgi jāizvērtē visu iesaistīto pušu atbildība un tās realizācijas kārtība. Šim procesam ir jābūt caurspīdīgam un demokrātiskam, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses.

LKA arī kritizē FM darba grupas sagatavotos priekšlikumus, kā risināt kredītņēmēju problēmas.

Kā ziņots, "Latvijas Hipotēku un zemes bankas" un FM darba grupas vadītājs Inesis Feiferis Saeimas Budžeta un nodokļu (finanšu) komisijas sēdē akcentēja, ka FM vadībā pašlaik notiek aktīvs darbs pie trīspusējo attiecību noregulējuma un grūtībās nonākušo kredītņēmēju aizsardzībai. Šāds atbalsts būs domāts hipotekāro mājokļu kredītu ņēmējiem.

"Atbildība būs jāuzņemas visām trim iesaistītajām pusēm," sacīja Feiferis.

Iepriekš bija paredzēts, ka 23.februārī Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) skatīs izstrādātos priekšlikumus, tomēr pagājušās nedēļas beigās premjers paziņoja par demisiju.

LKA norāda, ka ir vienīgā organizācija, kas Latvijā pārstāv kredītņēmēju intereses, tomēr, neskatoties uz apvienības rakstiskiem un mutiskiem lūgumiem, tās pārstāvji netika iekļauti darba grupā.

LKA uzskata, ka valstij tik ļoti svarīgie lēmumi tiek pieņemti "ārkārtīgā steigā un slepenībā no sabiedrības", un pauž bažas, ka darba grupas lēmumi var tikt balstīti uz "šauras biznesa grupas interesēm, par kuriem visi valsts iedzīvotāji maksās vairāku paaudžu garumā".

Mārtiņš Amatnieks 
LETA