Kāpt uz ledus ir bīstami dzīvībai!

Līdz ar siltā laika iestāšanos Latvijas upēs, ezeros, dīķos un arī jūrā strauji samazinās ledus biezums - tas kļūst trauslāks un palielinās iespēja ielūst ledū. Tāpēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMP dienests) aicina neriskēt ar savu veselību un dzīvību un nestaigāt pa ledu!

Šogad VUGD darbinieki jau ir izvilkuši no ūdens tilpnēm trīs noslīkušus cilvēkus. Savukārt ātrās palīdzības mediķiem ziemas laikā bijuši jau 25 izsaukumi, kad cilvēkiem steidzami vajadzīga palīdzība pēc negadījumiem uz ūdeņiem, diemžēl pieci no šiem cilvēkiem gāja bojā.

Diemžēl pieaugušie, staigājot pa ledu vai makšķerējot, rada nepareizu priekšstatu bērniem un pusaudžiem un ar savu rīcību netieši mudina arī viņus uzkāpt uz ledus. VUGD un ātrās palīdzības mediķi aicina vecākus ar saviem bērniem pārrunāt to, cik bīstamas ir rotaļas uz ledus un cik bēdīgas sekas var būt šai pārdrošībai. Tāpat, baudot saulainās brīvdienas, kategoriski ir aizliegts pastaigāties Jūrmalā vai citās ūdens tilpnēs pa ledu. Dabas skaistumu ir iespējams baudīt no krasta, tādējādi pasargājot savu un tuvinieku veselību un dzīvību.

Ja tomēr nelaime ir notikusi un cilvēks ir ielūzis ledū –

skaļi jāsauc palīgā un apkārtējiem nekavējoties ir jāzvana uz

112 

•       Ledū ielūzušajam jācenšas saglabāt miers, nostabilizēt elpošana.
•       Lai palīdzētu, ielūzušajam jātuvojas rāpus vai guļus, netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram no 2- 5 metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka vienam no otra jāatrodas 2-3 m attālumā.
•       Izvelkot cietušo uz ledus vai pašam izkļūstot uz ledus, rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam.

Pēc ielūšanas ledū vienmēr būs vajadzīgi arī ātrās palīdzības mediķi. NMP dienesta brigādes ārsts Roberts Fūrmanis norāda: ņemot vērā zemo gaisa temperatūru ziemas laikā, cilvēkam pēc izkļūšanas no ūdens jau pēc īsa sprīža var parādīties ļoti nopietnas veselības problēmas: apziņas traucējumi, bezspēks, krampji, samaņas zudums un citas problēmas. Jau dažu minūšu laikā cilvēkam var iestāties kritiska atdzišana, kad ķermeņa temperatūra pazeminās zem 35 grādiem. Vidējas un smagas pakāpes atdzišana rada būtiskus dzīvībai svarīgo orgānu funkciju traucējumus, kā piemēram sirdsdarbības, centrālās nervu sistēmas funkciju u.c. orgānu darbības traucējumus. Ātrās palīdzības mediķi uzsver – ķermeņa atdzišana ir bīstama veselībai un var būt nāvējoša!

Ja cietušais ir viens pats un neviena palīga tuvumā nav, cietušajam jāmēģina pēc iespējas ātrāk noiet nost no ledus un doties uz tuvākajām mājām vai sabiedrisko vietu pēc palīdzības. Ja tuvumā nav neviena cita cilvēka un cietušais pēc izkļūšanas no ledusaukstā ūdens palīdzību nesaņem, iespēja izdzīvot kritiski samazinās. Tāpēc NMP dienesta mediķi uzsver - vēl jo riskantāk ir iet uz ledus vienam pašam.

Kamēr mediķi ir ceļā uz notikuma vietu, cietušajam nekavējoties jāsniedz pirmā palīdzība, jo viņa dzīvība var būt atkarīga tieši no pārējo rīcības šajās pirmajās minūtēs:

•      Ja cietušais var pakustēties un ir pie apziņas, viņš to var darīt, jo tas palīdzēs ātrāk sasilt.

•      Cietušais jānovieto siltā telpā vai vismaz aizvējā un uz kādas virsmas, lai būtu mazāka saskare ar sniegu un ledu.

•      Cietušo nedrīkst strauji sildīt – sasildīšanai jānotiek pakāpeniski.

•      Ja cietušajam nav traucēta apziņa, jādod silts, salds dzēriens. Cietušajam nedrīkst dot alkoholu, jo tas veicina ķermeņa atdzišanu. Alkohols cilvēkam rada subjektīvu, mānīgu sajūtu, ka viņam ir silti, taču patiesībā alkohola ietekmē perifērie ādas asinsvadi paplašinās un ķermenis daudz straujāk zaudē siltumu;

•      Cietušais jāatbrīvo no slapjajām drēbēm un apaviem, nomainot tās pret sausām un jāsasedz ar siltām, sausām drēbēm. Ja slapjās drēbes nav iespējams nomainīt, tās nevajadzētu vilkt nost, pretējā gadījumā ķermenis vēl straujāk atdzisīs.

•      Ja cietušā stāvoklis ir smags, bez vajadzības viņu nevajag kustināt, masēt, jo tas veicinās straujāku ķermeņa atdzišanu, tāpat arī nedrīkst celt sēdus, stāvus, jo samazināsies asins pieplūde galvas smadzenēm un cietušais var zaudēt samaņu.

•      Ja cietušais zaudē samaņu, jāveic atdzīvināšanas pasākumi. Tie jāveic līdz brīdim, kad ierodas mediķi vai kad cietušajam atjaunojusies normāla elpošana, vai arī līdz brīdim, kad paša glābēja spēki ir izsīkuši. Ja atdzīvināšanas pasākumi netiks veikti, vēlāk iespēja izglābt cilvēku būs niecīga (atdzīvināšanas algoritmu var skatīt:  www.nmpd.gov.lv sadaļā Pirmā palīdzība/ABC shēma).

VUGD un NMP dienests vēlreiz atgādina

Atrasties uz ledus ir bīstami!

Neriskē ar savu dzīvību un pasargā arī savus mīļos no nelaimes!