Kā palīdzēt mazulim tikt pie jaukiem ieradumiem?

Mazgāt rokas pirms ēšanas, rīta rosmi veikt, turēt tīru savu apģērbu, palīdzēt vecākiem – pie šī visa mēs, bieži vien bez rezultātiem, mēģinām pieradināt savus bērnus.

Mācīt noderīgas prasmes jau no autiņu vecuma – tā ir izeja! Un mammai mazāk problēmu, un bērns ātrāk iemācās pašapkalpoties. Kā to panākt?

Viss ir diezgan vienkārši, vajag tikai nepalaist īsto brīdi garām un neslinkot.

Pati pirmā iemaņa, kas bērnā veidojas ir kārtība ēdienreizes laikā. Velciet bērnam priekšautiņu (lacīti), laikā, kad viņš sāks ēst sēdus. Dodiet viņam karotīti rokās, lai atkārto ēšanas procesu, kā būs redzējis to darām jūs, viņš centīsies karotīti dabūt līdz mutītei. Parasti mammas runā ar bērnu ēšanas laikā, nu tas izmetiet pāris liekas frāzes par to, ka „tūliņ notīrīsim vaidziņus ar salvetīti, mutīte būs tīra” utt. Mazais visu sapratīs!

Iemāciet bērnam pašam apmazgāties. Pat, ja šķiet, ka vieglāk, ērtāk un ātrāk ir pašai nomazgāt mazajam rociņas un sejiņu, apstājieties uz mirkli un ļaujiet bērnam pašam saziepēt rokas, nomazgāt ziepes no rociņām ar ūdeni. Komentējiet katru šo darbību.

Apmazgājaties no rītiem kopā. Bērni ap gada vecumu bieži vien kļūst par „astītēm” un staigā vecākiem visur pa pēdām, pat uz vannas istabu. Jūs mazgājat rokas, mazais stāv un skatās – stāstiet, ko Jūs darāt, pēc tam tās pašas procedūras veiciet ar bērnu. Ja mazais regulāri Jūs vēros, tas izstrādāsies kā ieradums.

Tas pats attiecas uz apģērbšanos – noģērbšanos. Bērni zīdaiņa vecumā ciest nevar parasti šo procesu, tātad viss jāpārvērš jautrā spēlē. Meklējiet apģērbā paslēpušās rociņas, kājiņas, priecājieties par to parādīšanos. Tas nemaz nav tik sarežģīti un nesīs nenovērtējamu labumu bērnam. Viņš iemācīsies apieties ar apģērbu bez liekām histērijām un negatīvām emocijām.

Pēc divu gadu vecuma var iemācīt bērnam salocīt drēbes, likt tās skapī. Otrajā dzīves gadā ir laiks bērnam iemācīt mājas vienkāršos darbiņus. Palīdzēt mammai sūkt ar putekļu sūcēju paklāju, notīrīt ar lupatiņu putekļus, apliet puķes. Bērnam būs vienalga, ar ko nodarboties, ka tikai kopā ar vecākiem. Tajā pat laikā pamata iemaņas tiks ieliktas.

Bērni šajā vecumā ļoti novērtē to, kas viņiem izdodas patstāvīgi. Neapdzēsiet viņu interesi, atbalstiet un paslavējiet! Piešķiriet jebkuram kopīgam darbiņam emocionālu nokrāsu, pārvērtiet to par rotaļu.

Vārīsit zupu – dodiet mazulim notīrīt sīpoliņu, lai tā būtu zupa tētim vai lellītei, stāstiet pasaciņas par dārzeņiem, ko izmantojat gatavošanas laikā.

Kad tīrāt māju – arī mazajam dodat savu lupatiņu, lai notīra no galda putekļus. Izdomājiet stāstu par puteklīšiem, kas kaitē veselībai, un par mājas gariņu, kurš seko tam, lai viss būtu tīrs un kārtīgs. Spēlējiet lomu spēles. Piemēram, ka mazo nolaupa kārtības feja, kas viņu nelaiž vaļā, kamēr viņš nesalasīs savas rotaļlietas. Izdomājiet uzslavas par labu darbiņu: ābols dāvanā, paštaisītu medaļu – „labākais palīgs”, kronīti, ko galvā likt, visu to Jums priekšā pateiks Jūsu pašu fantāzija!

Tā, it kā spēles garā, bērns iemācīsies Jums palīdzēt mājas darbiņos. Protams, nav vērts gaidīt no mazuļa reālu palīdzīgu. Tas būs, drīzāk, papildus darbs jums – atbalstīt, pieskatīt, lai neko nenomet.

Toties pēc dažiem gadiem, kad no piecgadīga bērna palīdzība jau būs īsta, Jūs novērtēsit savas pūles.

Te nav nekādas ekspluatācijas, nepārdzīvojiet, Jūs nepārpūlēsit bērnu ar pārmērīgu darbu. Bet banālās iemaņas pašapkalpošanās sfērā, ko apgūs bērns, viennozīmīgi atvieglos dzīvi gan bērnam, gan Jums.

Vēlāk, kad bērns būs jau citu bērnu kolektīvā, Jūs varēsit būt mierīgi par to, ka bērns tiek galā ar podiņu, ar apmazgāšanos, ar kurpju auklām, pogām, pats var paēst. Jā, un kopumā, ieliekot viņā kārtības pamatus, jau agrā bērnībā, jūs nodrošināsit to, ka vēlāk viņā veidosies pozitīvi ieradumi. Un, kā zināms, „rīcība formē ieradumu, ieradums formē raksturu, raksturs formē likteni”.

Nepalaidiet to visu garām, nodrošiniet sava bērna dzīvē labus ieradumus!