Kā jūs pateicāties vecmātei un ārstam pēc dzemdībām?

Visam personālam devām kopīgu "dāvanu" - 2 žāvētas vistiņas, bet dakterei, kas taisīja ķeizargriezienu, kā arī biju pie viņas uzskaitē grūtniecības laikā - atsevišķu dāvaniņu. Doma par aploksnēm vai kūkām, man personiski, nepatīk. Bet pieļauju domu, ja būtu dzemdējusi kādā no lielajām slimnīcām, kaut vai tajā pašā RDzN, diezin vai maz ko nestu tik lielam personālam, iztiktu droši vien ar parastu PALDIES! Bet šoreiz likās pašsaprotami, un galu galā, naktī, kad dzemdēju, daktere jau 2 reizes tika izsaukta no mājām! Jā, protams, tas ir viņas darbs, bet tomēr.... 😀

Viss tomēr atkarīgs no personāla, kurš trāpīsies es arī dzemdēju Dz.namā un attieksme bija ļoti laba. Viena pazīstama meitene dzemdēja ar līgumu un arī patika, cita dzemdēja bez līguma un attieksme bija slikta, neskatoties uz to, ka bija ar vīru es arī dzemdēju ar vīru un bez līguma un attieksme bija ļoti laba. Kaut gan biju spektiski noskaņota pret Dz.namu, bet man paveicās, taču, ja nāksies tur vēl atrasties, tad nevar zināt kā "paveiksies", jo pieredzes tik tiešām daudzas esmu dzirdējusi.

Mēs arī pateicāmies ar aploksni un konfektēm, jo mums nebija līguma, bet attieksme bija ļoti laba, tādēļ nolēmām šādi pateikties, taču apzinos, ka šādas "pateicības" vini saņem daudz un viņiem otra alga sanāk visticamāk. Pateicāmies gan ārstei, gan vecmātei, gan māsiņai un satinārei. Taču neesmu par to, lai slimnīcā pirms Tev kaut ko izdara maksāt ārstam tikai tādēļ, lai kaut ko Tev izdarītu, taču, ja tas ir pēc padarīta darba, kas bija labs un Tu pats izlemj tādu pateicību izteikt, tad tā ir cita lieta.

Man trāpijās ļoti jauka vecmāte Dz. N. un es pateicos viņai ar ziediem. 😀

Mums nebija ne mazāko šaubu,ka pateiksimies personālam par labu darbu. Jā,algu viņiem maksā,bet gribējām atsevišķi pateikties par labo attieksmi,gādību un aprūpi.

Mes nevienu RDzN pirms tam nepazinam. Liguma nebija. Par 3 dienam samaksajam 6 ls. Bet vecmate un arste bija tik jaukas, forsas, gadigas, ka divu domu nebija, ka kaut kas jadavina. Mums kursos ari vecmate stastija: "ja jus zinatu cik mums nes pukes, sampjus un konfeksu kastes!!!" Tad nu mes ar viru nolemam savakt tadu davanu grozu - visvisadi augli, dazadas tejas un kafijas. Virs pajautaja nakosaja diena, kad bus ta "musu" maina un taja diena atseviski aibrauca uz RDzN (mes ar pecinu jau bijam majas). Personals bija tik priecigs it ka vispar nekad neko ne no viena nesanemtu 😃

taschinka 14. Oct 2010, 19:50

Ta ka man bija keizers neplanots,tad ari nolemam par to katrai vecmatei iedot aploksni,jo tomer tas bija loti nopienti mana gadijuma.Un tas,ka naca pec tam katru dienu apraudzit un izturejas loti labi.
Mes jutam,ka musu gadijums tomer nav ikdiena,tadel jutam par vajadzigu apdavinat.
Un tas divas masinas,kam uzdavinajam vinu pasu bildes,tas bija loti laipnas un viena vienkarsi burviga.Vina par mani rupejas gan kad ierados slimnica,gan pat parejas dienas.

inesev
"...vecmaates pienjem miljons dzemdiibu kam gan vecmaatei taada bilde, kur
redzams cilveeks, ko vairs nekad muuzhaa vinja nesatiks..."
Manā gadījumā vecmāte ir pieņēmusi 3 manus bērnus un ir labi pazīstama un ir bijusi līdzās arī mazos gaidot, tas nav tas variants, kad pirmoreiz ierauga vecmāti tikai dzemdībās. Vecmātei un dakterei kabinetā ir "savu meiteņu", kā viņas saka - mīļgalerija, kur vēlāk tiek pievienotas arī mazuļu bildītes. Un ziedi, tas vispār liekas pašsaprotami, tāpat kā nav diskusiju dāvināt ziedus skolotājai pirmajā septembrī vai nē. Ja es dzemdētu konvejera tipa slimnīcā un būtu kādai viena no miljona, varbūt arī tikai PALDIES pateiktu.😀

Nebiju plānojusi kaut kā īpaši pateikties, bet tā kā mana mamma ieradās ar ziediem un torti, tad pirms mājās braukšanas nācās vēl skraidīt pa slimnīcu un meklēt dakteri 😃 Otrajā reizē arī nekādas pateicības dāvanas negādāšu, jo kā jau aniya minēja - mediķi dara savu darbu un par to saņem algu 😀

😃
njā, malači, kas pateicās 😃

es vispār nevienam neko nedevu, līgumus neslēdzu. Tā, kas pieņēma dzemdības, bija briesmīga, otra, kas pēc tam apraudzīja- ieradās 1x un neko neizdarīja līdz galam, pēc tam man bija problēmas. Vārdu zinu tik tai otrajai-Baiba. Kas pieņēma- ne mazākās nojausmas kā sauc, jo staigāja nodriskātā mājas kleitā, bez baltā uzsvārča un vārda pie tā 😃

laikam tādēl, ka bija 6diena 😃😃

un izrakstoties nebija neviena no šīm abām!

Starp citu- vai tās, kuras te bļaustās par "kukuli" ir iepazinušās ar šī termina definīciju Krimināllikumā? 😉
Te nav runa par to, ja kāds no medicīnas personāla jau iepriekš kaut ko pieprasa vai pēc tam uzkrītoši kaut ko gaida, tādos gadījumos man pat prātā nenāktu neko dot. Runa ir par sirsnīgu pateicību. Es nevienam nespiež neko dot vai dāvināt, bet neviens man arī nevar pārmest, ja es pēc dzemdībām vēlos no visas sirds pateikties vecmātei, ar kuru jau vairākus mēnešus pirms dzemdībām bija izveidojušās ļoti labas attiecības.
Interesanti, ka nevienai neienāk prātā par kukuli nosaukt, piemēram, tējas naudas, kuras pēc pasēdēšanas kafejnīcā vai restorānā tiek atstātas viesmīlim par labu apkalpošanu (es nerunāju par summām, bet par faktu)!

Es tomēr uzskatu, ka, ja cilvēks pats NO SIRDS vēlas pateikties par kaut ko, kas viņa labā darīts, pat, ja tas ir otra cilvēka darba pienākums, tas nav kukulis! Kukulis ir tad, ja no tevis to gaida, ja tāpēc, ka tu kaut ko neiedod, mainās attieksme; ja tev to pieprasa- tieši vai netieši! Lai kādas būt atsauksmes par Rdzn, man nevienu mirkli nebija sajūta, ka kāds kaut ko no manis gaida! Varbūt gaidīja, es tikai savā eiforijā nesapratu?😉 Un pateicos es arī TIKAI TAM CILVĒKAM, KURAM MANA IEKŠĒJĀ SAJŪTA TEICA, KA TAS IR JĀDARA, KA ES TO TIEŠĀM GRIBU!

lai gan man bija līgums ar vecmāti, pēc tam vīrs aiznesa arī puķes un dāvanu karti. nevis tāpēc, ka tas kaut kādā veidā tiktu prasīts, bet gan tādēļ, ka es biju bezgala pateicīga savai vecmātei par visu, ko viņa manā labā izdarīja.

Es savai feinajai vecmātei un dakterei, kā ierasts, uzdāvināju ziedu pušķi un divas savas punča fotosesijas skaistās bildes rāmīšos (aizmugurē uzrakstu jaukus pateicības vārdus par lielisko sadarbību, mazo vārdus un dzimšanas laiku piemiņai). Tā kā mūsu sadarbība veiksmīgi ir atkārtojusies vairākas reizes, tad tas tā mīļi un orģināli. Aiz aizkustinājuma un prieka vecmāte pat asariņu norauš. Tādas končas un torti apēd i' neatcerās.😉

Vecmātei aploksni un konfekšu kasti, bet ne tāpēc, ka man liktos, ka tas ir obligāts pasākums, citādi nākošo reizi neviens negribēs pieņemt manas dzemdības😀, bet tiešām aiz pateicības, ka manas atmiņas par dzemdībām, lielā mērā pateicoties viņai, ir tik pozitīvas. Nevienam citam, piemēram, man pat prātā neienāca kaut ko dāvināt...

LaimīgāPriede 14. Oct 2010, 14:13

uzdāvinājām ziedus un kafiju visiem darbiniekiem,jo kafija tomēr noder. Grūts un atbildīgs darbs tomēr ir!

taschinka 14. Oct 2010, 14:02

Bet ka ta padoma,ne visi var atlauties apdavinat.Un vel jau arsti dara savu daramo un sanem algu,ta ka domaju,ja nevar atlauties ko uzdavinat tas nav nekas traks.

Mēs tā kā visam kolektīvam, kas bija dzemdībās uzdāvinājām puķes un lielu šķivi ar kūpinātu vistiņu, kur klāt bija mazie ķirštomātiņi. Viņas bija tik laimīgas. Pašas vēl noteica, ka "Paldies Dievam, ka nav atkal kūkas un konfektes", ka mēs esot gandīz vai domas nolasījuši, ko viņi vēlētos 😀

taschinka 14. Oct 2010, 13:57

Visu perlonalu nebija iespejams apdavinat,jo bija daudz masinas,

taschinka 14. Oct 2010, 13:41

Mes divam mdmasam,kas loti labi pret mums izturejas uzdavinajam vinu bildes A4 formata.Un 2 vecmatem,kas man taisija keizeru iedevam aploksni katrai.