Iepazīsimies – mēs esam Tavi vecāki....

28. Jun 2012, 14:15

BĒRNI ... kas tur rokās šo brīnumu, tur rokās pašu DZĪVI....

Kādā jaukā, brīnumu rītā, kas visu tavu iepriekšējo dzīvi bija gluži parasta diena un parasts datums, dzemdību namā Kāds uz tava spilvena nolika mazu, dzīvu tīstoklīti. Un tu pirmo/otro/trešo reizi mūžā viņam teicāt: :”Nu tad, sveiks! Liekas, ka mums ir jāpiepazīstas – mēs esam tavi vecāki ....”.

Un tas tad bija tas mirklis, kas viss sākās pa īstam un nopietni. Dzīvē vienmēr ir tā mazliet dīvaini, jo visbiežāk no mazām lietām, aizsāks lieli notikumi. Kāds tavās rokās ielika atbildību par mazo cilvēciņu, kas vēl neko nezina par lielo Pasauli. Un tas kā un kādu viņš ieraudzīs lielo Pasauli būs atkarīgs gandrīz tikai no Jums, jo bērni visbiežāk raugās uz pasauli caur savu vecāku brillēm.

Mūsdienu Latvijā dominē divi radikāli pretēji viedokļi par audzināšanu. Pirmais, ka audzināšana ir process, kas notiek pati par sevi, ka vecākiem nekas nav īpaši jādara savu bērnu audzināšanā, jo bērnus, lai viņi izaugtu brīvi nekas nedrīkst ierobežot. Otrais, ka bērnu audzināšana ir tik nopietns un atbildīgs darbs, ka neviens vecāks Latvijā neprot labi un, galvenais, pareizi, audzināt bērnus. Ja tu kā vecāks kļūdīsies, bērnam būs bērnības trauma, kas viņam neļaus kļūt par brīvu personību. Jāatzīst, ka patiesība ir kaut kur pa vidu. Bērniem ir vajadzīgi reālo dzīvi dzīvojoši vecāki, kuri priecājās, kļūdās, mīl un raud, nevis ir pārgudri vai vienaldzīgi monstri.

Protams, jo mazāks bērns, jo vairāk atbildības uzņemamies, mēs, pieaugušie. Sākumā vairāk akcentējot rūpes par bērna fizisko labklājību – kā pareizi pabarot, pārtīt, pastaigāties. Tikai mirklī, kad bērns sāk spert pirmos soļus, bilst pirmos vārdus mēs aizdomājamies – kā tad viņu audzināt, lai viņš kļūtu par ĪSTU CILVĒKU. Kad tad sākas bērnu audzināšana?

Katrs vecāks savā galvā uzraksta sava bērna dzīves stāstu, respektīvi, grib, lai viņa bērns būtu ģeniāls, labs, paklausīgs ....... Un ar šiem vārdiem mēs katrs saprotam pilnīgi ko citu. Katrs vecāks uzbur nākotnes vīziju – ka bērns būs ārsts, jurists, slavens muzikants. Šai stāstā, pats galvenais, rakstot šo stāstu, mēs aizmirstam pašam bērnam pajautāt, visbūtiskāko jautājumu: ko gribi tu? Jo uzskatām, ka bērns jau neko nesaprot un nespēj pieņemt tik svarīgus lēmumus. Tā rezultātā izaug nelaimīgs, sasaistīts cilvēks, kurš īsteno savu vecāku sapņus un pierāda vecākiem vēl 50 gadu vecumā, ka ir gana labs, lai viņu mīlētu.

Un tomēr, ir vecāki, kuriem izdodas neuzkraut bērnu pleciem savus nerealizētos sapņus. Un tomēr ir vecāki, kuri ir tik drosmīgi, lai uzticētos saviem bērniem un viņu izvēlei, ļaujot bērnam būt pašam un pašrealizēties.

Audzināšana ir paraduma uzvedība. Vecāki darbojas ar tiem paņēmieniem, ar kuriem viņu vecāki ir audzinājuši, savā ģimenē realizējot to vecāku bērnu modeli, kas bijis viņa ģimenē, nepazinoties kopējot savus vecākus. Pat, ja viņi intuitīvi saprot, ka kaut kas nav īsti kārtībā, vai konkrētais paņēmiens nestrādā – viņi nespēj neko mainīt. Jo īsti nezina kā varētu rīkoties. Cik bieži katrs mēs esam nodomājuši, kad man būs bērni, tad gan es.... un vienalga kļūstot par vecākiem, mēs ejam to pašu ceļu, pat par pārsteigumu sev – runājam savu vecāku vārdiem. Un ne jau tāpēc, ka gribētu savam bērnam ieriebt, nē ... mēs gribam tikai labu, bet .... vienkārši nezinām kā citādāk var veidot attiecības ar bērnu. Šeit nu būtu īstais mirklis citēt diženo vīru A. Einšteinu, kurš gan nebija ne psihologs, ne pedagogs un tomēr viņa atziņas ir itin iederīgas audzināšanā „vai tās nav patiesas vājprāta pazīmes, ka mēs atkal un atkal darot vienu un to pašu gaidām citu rezultātu”.

Tad, kad bērns jūt, ka viņu pieņem tādu, kāds viņš ir, un, galvenais, mīl tādu, kāds viņš ir, viņš apzinās savu un arī citu brīvības robežas un mācās tās nepārkāpt. Lūk, šāda brīvības izpratne ir vecāku vislielākā dāvana bērnam.

Mīlošo vecāku akadēmijā tiek piedāvāta iespēja ne tikai apzināties savus vecāku – bērnu attiecību modeļus, bet arī kā veidot tādu savstarpējo attiecību vidi ar bērnu, lai viņi augtu saskaņā ar sevi, patstāvīgi un atbildīgi.

Jūs iemācīsieties izdarīt tā, lai bērni jūs cienītu un ieklausītos jūsu vārdos. Kā izvairīties no konfliktsituācijām audzināšanā, jo audzināšana ir tā aizliegšana vai ierobežošana, kas bērnam ļoti patīk.

Mēs jūs gaidām!

Dace Medne, psihologs, pedagogs, projekta „Mīlošo vecāku akadēmija” idejiskā atbalstītāja,

grāmatas „Dzirdēt ar sirdi”,

vairāku starptautisku publikāciju par audzināšanu autore

Aļika Sorokina, psihologs, projekta „Mīlošo vecāku akadēmija” autore

Dace Medne, psihologs, pedagogs, projekta „Mīlošo vecāku akadēmija” idejiskā atbalstītāja,

grāmatas „Dzirdēt ar sirdi”,

vairāku starptautisku publikāciju par audzināšanu autore

Māmiņu Klubs atver Mīlošo vecāku akadēmiju, kuru vadīs psiholoģe Dace Medne. Tas ir 10 lekciju kurss, kurā katra nodarbība ilgs 2 stundas. Tās būs praktiskas un teorētiskas nodarbības un notiks vienu reizi nedēļā otrdienās, plkst.18:00.