To paredz TM sagatavotie grozījumi bāriņtiesu likumā, ko otrdien izskatīs valdība.
Grozījumi paredz, ka bāriņtiesa, "pamatojoties uz savas darbības laikā iegūtām ziņām par bērna veselības, dzīvības vai pilnvērtīgas attīstības apdraudējuma iespējamību", informē bērna vecāku, aizbildni, audžuģimeni vai viesģimeni "par tās personas sodāmības faktu, ar kuru tai ir nedalīta saimniecība, un iespējamo apdraudējumu bērnam, ja tas nepieciešams bērna tiesību aizsardzībai".
Ģimenes, kurām būs sniegtas šādas ziņas par sodītajiem, nedrīkstēs tās izpaust trešajām personām. Paši agrāk sodītie nezinās, ka ģimenes ir informētas par viņu sodāmību.
TM likumprojekta anotācijā norāda, ka līdz šim likumi Latvijā ir sakārtoti tiktāl, ka bāriņtiesas saņem ziņas no Valsts policijas, Valsts probācijas dienesta un citām iestādēm par vardarbīgus vai dzimumnoziegumus izdarījušiem cilvēkiem, kas atbrīvoti no ieslodzījuma. "Tādejādi bāriņtiesa ir informēta par noteiktā teritorijā mītošām potenciāli bīstamām personām vai par iespējamiem draudiem, kas var rasties bērnam," norāda TM. Taču pašlaik valstī nav izveidots bāriņtiesu tālākās rīcības modelis, saņemot šādu informāciju, skaidro ministrija.
Pret TM sagatavoto priekšlikumu nav iebildumu Tiesībsarga birojam, savukārt Ģenerālprokuratūrai ir bažas, ka lauku rajonos varētu būt grūtības saglabāt konfidencialitāti, liecina valdībai iesniegtie dokumenti. Ģenerālprokuratūra arī iesaka konkretizēt, par kādu tieši personas izdarītu noziegumu jāinformē bērna vecāks vai aizbildnis.
Latvijā jau vairākus gadus notiek diskusija par nepieciešamību veidot "pedofilu reģistru", lai pasargātu sabiedrību no dzimumnoziedzniekiem, kas iznākuši no cietuma. Novembra beigās šo jautājumu atkal aktualizēja iekšlietu ministre Linda Mūrniece ("Vienotība"), paziņojot, ka Iekšlietu ministrija (IeM) gatavojas parlamentā aktualizēt šāda reģistra izveidi. Mūrniece uzskata, ka reģistru jāveido pašvaldībās un piekļuvi tam jādod bērnu vecākiem, bērnudārzu vadītājiem un tamlīdzīgi.
Pirms diviem gadiem pat tika sagatavoti grozījumi Informācijas atklātības likumā, kas paredzēja veidot seksuālo noziedznieku reģistru, taču tie neguva Saeimas vairākuma atbalstu.
Mūrniece, kas tolaik bija Saeimas deputāte, tolaik uzskatīja, ka par atkārtotiem dzimumnoziegumiem pret nepilngadīgajiem ir jāatjauno nāvessods, bet cilvēktiesību aizstāvji apgalvoja, ka reģistra izveidošana būtu klajš šo tiesību pārkāpums, kas rosinātu uz linča tiesām.
Savukārt 2008.gadā Saeimas deputāti nāca klajā ar radikālu priekšlikumu pedofilus ķīmiski kastrēt. Arī tas gan parlamenta vairākuma atbalstu neguva.
