Cik ilgu laiku Tu gribētu sēdēt mājās kopā ar mazuli?

Kad meitiņa piedzima,tajā brīdī domāju,jāatgriežas ātrāk darbā. Bet viss mainījās,man ļoti patika sēdēt ar mazo mājās. Laiks ļoti ātri paskrēja, meitiņai palika gadiņš,es atgriezos atpakaļ darbā. Jo citas iespējas mums nebij,jo vīrs pašlaik ir bez darba. Mājās ar mazo gribētu sēdēt lidz 3.gadiem kad varētu laist dārziņā.

LaimīgāPriede 08. Oct 2010, 14:43

Es jau esmu pa mājām 2 gadus un 2 vēl būs. Pagaidām nav apnicis,jo vsp esmu mājas cilvēks,jo tā pat ir gana daudz ko mājās ar ko darīt 😀

princesemince 08. Oct 2010, 14:40

chewits, tas ir vēl viens variants - gribēt bik uz mirkli aizbēgt. es vienubrīd par sevi tā domāju - atsāktu strādāt, būtu atpūta, bet man arī darbs stresains, atnāktu mājās, priekšā dusmīgs bērns, ka mamma pametusi, būtu pārāk grūti visu savienot. bet Tev bik ilgāk jau tā sēdēšana mājās notikusi, pieļauju, tad tā sajūta vēl savādāka 😀

princesemince 08. Oct 2010, 14:24

rolly, tieši tā jau arī ir - jo fiksāks bērns, jo mazāk mammai gribas uz darbu iet, jo gaidi mirklīti, kad pasēdēt dabon 😃
esmu dzirdējusi no kādas paziņas tekstu par viņas bērnu "es viņu vispār nemanu", tad jau droši vien gribas ātrāk atgriezties cilvēkos.
domāju, ja bērns tāds aktīvāks, ja finansiāli tas nespiež, neviena mamma labprātīgi strādāt neatgrieztos.

princesemince 08. Oct 2010, 14:00

es centīšos īstenot savu sapni un mājās būšu līdz vismaz bērna divarpus gadu vecumam, ja vīrs pieļaus - līdz trīsarpus, jo tas pusgads aprit septembrī, kad sākas bērnudārzs. finansiāli šobrīd varam to atļauties, labajos gados bija laba alga, līdz ar to labi iekrāju vecāku pabalstu. pašai izdevumu reāli nav, jo lāgā nepatīk iepirkties, tērējam uz dienišķām lietām - komunālie maksājumi, pārtika, kredīts, apģērbu un apavus pērkam gana reti. tērēju vairāk uz bērna aktivitātēm. kā jau iepriekš kāda jau minēja - svarīgi, lai ar bērnu var tikt uz dažādām nodarbībām, jo mammai vienai grūti tikt galā ar mājas soli un vēl bērnam gana labas/attīstošas aktivitātes piedāvāt pēc gada vecuma. līdz tiem divarpus gadiem šo varēšu (ja vīram tikpat labi klāsies, kā tas ir šobrīd) atļauties. dikti gribētu, lai izdodas vēl gadu pasēdēt mājās, bet vairāk tādēļ, ka būtu kauns sākt strādāt jaunā darbā, bet bērna slimības gadījumā katru mēnesi ņemt slimības lapas. nu labi, varbūt bērns tik bieži neslimotu, bet es vienmēr apskatu arī sliktāko scenāriju. tā nu to vēl vienu gadu gribētu atpūsties no šī garā "atvaļinājuma", varbūt kādus kursus apmeklēt tīri smadzeņu darbības atjaunošanai, tad meklēt (cerēt atrast) darbu, kas patīk.
atgriezties vecajā darbā tiešām bija finansiāli neizdevīgi. parēķinājām, ka vīram mazāki izdevumi, ja sēžu mājās, nekā tad, ja atgriežos darbā, jo tad viņam man jāpiemaksā par strādāšanu citur, taču mājās satiekamies tikai reāli nedēļas nogalēs, kad man būtu jāpaveic viss pa nedēļu iekrātais dienišķais saimnieciskais darbs. nedomāju, ka tas ir tā vērts.

Es atgriezos darbā,kad mazajai palika gads.Gadu nostrādāju,bet par cik netikām dārziņā un aukli negribam,kā arī nerdzu jēgu izgrūst naudu par privāto dārziņu,tad ar vīru izlēmām,ka iešu no darba prom.Tagad būšu Mājsaimniece!Cik ilgi to rādīs laiks.

rita123 08. Oct 2010, 13:54

Es būtu gatava sēdēt mājās kaut visu mūžu ar saviem mīļumiņiem.Šogad dēls sāka iet 5 gadniekos b/d,ļoti pietrūkst viņa pa dienu,bet vismaz meitiņai tiek vairāk mammas uzmanība😀man ļoti patīk būt kopā ar saviem bērniem,patīk ar viņiem darboties un rotaļāties,kad gan vēl ja ne tagad -viņu bērnībā es varēšu būt katru dienu kopā ar viņiem un zinu,ka bērni to novērtēs.
Man ir tāpat kā Tashicnkai labāk pavadu laiku ar saviem mīļajiem,nekā grezni ģērbjos vai braucu ar šikāko mašīnu:0😀😀

taschinka 08. Oct 2010, 12:28

Es noteikt negribetu,lai man butu auklite.Man jau ta tikko kad berns piedzima,nepatika,ka citi vinu apcamda vai nem rokas,kur nu vel kaut kada auklite.Tani laika drizak butu nepieciesama nevis auklite,bet kas saved maju kartiba,jo kamer pati atgustos pec keizera,lai varu ar bernu atpusties.tads butu bijis mans sapnis.
Un vel es esmu no tam,kas labak no kaut ka atsakas,bet varu but majas kopa ar milajiem.Noteikt negribetu,lai mans virs stradadams dienu nakti nestu tukstosus,labak mazak,bet vins ir kopa ar mums.Tiesi ta pat es,es labak nestradaju un esmu majas,nevis stardaju,varu vairak atlauties tereties,bet manis nav majas.
Iznemums ir tad,kad nepietiek naudas parastam lietam.

Manuprāt, tie 1,5 man būtu par maz. Es gribētu līdz 2. Un tad skatīties, kas būs.

taschinka 08. Oct 2010, 11:59

Es butiba jau nosedeju tik cik gribejas,delam 3 gadi,sedetu vel vienigi sacis iet bernu darza.Pagaidam virs var mus uzturet ar savu algu.
patik gatavot,savest maju kartiba un ar to iepriecinat gimeni.
Kad vajadzes tad saksu stradat.

Es varētu visu laiku sēdēt mājās ar mazo...bet ja varētu arī pastrādāt no mājām, jo galīgi kļūt tikai par mājsaimnieci negribētos.

Kristīne Māmiņuklubs.lv 08. Oct 2010, 11:47

aniya, man tagad pēc ilgstošas atrašanās darbā gribētos kādu gadiņu mājās sēdēt. Ja varētu strādāt no mājām, tad labprāt sēdētu 2 gadus mājās ar mazuli ar brīvu darba režīmu.