Māmiņa Anna Kovaļčuka uzskata, ka laiks skrien vēja spārniem. Kas viņai liek tā domāt, lasi viņas stāstu!
Nekad neaizdomājos par to, cik ātri laiks skrien tagad, kad meitiņa aug pa dienām. Saprotu, ka laiks tiešām skrien vēja spārniem. Atceros,kad nesen uzzināju ka gaidu bērniņu, pirmā vizīte pie ārtsta, pirmais USG, pirmās bērna kustības un dzemdība. Liekas, ka tas viss nav ar mani noticis!!
Esmu laimīga ka esmu māmiņa tik burvīgai meitiņai, pat neskatoties uz to, ka pirmo laiku bija nelielas problēmas (zīdīšana). Tagad to visu atceros ar smaidu.
Tagad dienas ritms ir pavisam citādāks nekā pirms tam, jo visas dienas ir pakārtotas tieši meitiņai.. Ja agrāk katru rītu varēju ilgāk gulšņāt pa gultu un nedarīt neko ,tad tagad to vairs nevaru atļauties, jo meitiņa prasa savu:) Nesūdzos, jo biju gatava šīm pārmaiņām!!!
Cenšos pierakstīt visus intresantos notikumus dienasgramatā, jo to visu nevar atcerēties- tos skaistos brīžus, visas pārmaiņas, jaunas kustības, jaunas skaņas.. Vēl nesen viņa ēda un gulēja:) un nu jau mums 7 mēneši. Neticas. Vēl pāris mēneši un meitiņa sāks staigāt. Un atkal kaut kas jauns.
{smallpic:1}
Dažreiz gribas apstādināt laiku, lai varētu izbaudīt ilgāk šos skaistos brīžus!!
Pat šajā pelēkajā dzīves situācijā BēRNS ievieš krāsainību. Es izbaudu šīs dienas ar smaidu uz lūpām un nedomāju par mūsu situāciju valstī.. Man nav laika un vēlēšanas bojāt savus nervus :)