Ciemos pie Burvja

Vai zini, māmiņai Ievai Ādamsonei nesen atgadījās tiešām jauks piedzīvojums- viņa bija ciemos pie Burvja... Lasi viņas stāstu un uzzini, kas ir Burvis!

Gribu ar Jums padalīties brīnišķīgā piedzīvojumā.

{smallpic:1}

Tas notika vienā aukstā, pelēkā, lietainā dienā. Bet tā bija ļoti skaista diena, jo bijām ciemos pie Burvja. Ko viņš bur? Viņš nobur mirkļus, lik tiem sastingt ,un prot tos saglabāt tādus īpašus uz visiem laikiem. 

{smallpic:2}
Es no rīta pamodos ar taureņiem pakrūtē, un arī meitiņa bija neparasti līksma. Arī lāči jau no paša rīta tā šķelmīgi smaidīja, it kā ko nojauzdami. Meitiņa piespiedusi snīpi pie aizsvīdušā loga rūts ko gaida..... Un re, jau pie nama vārtiņiem pieslīd Burvis ar zaļo pūķi. Mēs, abas meitenes, bērnišķā priekā ar lāčiem padusē, ašiem soļiem tipinam lejā pa trepēm.

{smallpic:3}

Uzvelkam siltos mēteļus, zābaciņus, cepures un lecam zaļā pūķa mugurā. Vienā mirklī esam pāri Daugavai un ielidojam Rīgas sirdī. Tur, mazā ieliņā, tiek atvērtas durvis, pa trepītēm augšā un tur jau, atslēgām šķindot, tiek atvērtas vārti - brīnumu pasaule!! Tur brīnumu lietas- trejdejādas saules, zibeņu zipšņi, vēja pūsmas un pats svarīgākais- mirkļu ķērājs! Un Burvis sāk burt! Viņš liek griesties un virpuļot, smieties un skumt... Zibeņiem zipsnot, vējam pūšot, mums smejot tiek noķerti skaistum skaisti mirkļi.
{smallpic:4}

{smallpic:5}

{smallpic:6}

{smallpic:7}

{smallpic:8}

{smallpic:9}

Ieva un Emīlija....