Cerības vecākiem ar parādsaistībām

«Saprotu, ka parāds nav brālis un, ja ir parāds, tas jāatdod, taču tā naudiņa ir paredzēta bērniem, nevis lai maksātu par maniem grēkiem,» ir sašutusi trīs bērnu māmiņa dobelniece Lienīte. Bērna uzturlīdzekļi un ģimenes valsts pabalsts - kopā nepilni 50 latu — četrus mēnešus bija sievietes ģimenes vienīgie ienākumi. Taču pēc tam, kad no šīs niecīgās summas tiesu izpildītāji ieturējuši savu daļu, piecu cilvēku ģimenei iztikai palika vien 35 lati. Pirms vairākiem gadiem kredītā ņemta veļasmašīna un noformēts līzings auto iegādei. Kamēr bija darbs, uzņemtās parādsaistības pildījuši, taču vairāk nekā pirms gada darbavietu zaudēja vīrs un vēlāk arī Lienīte.

Arī salaspilietis Edgars stāsta, ka šobrīd gandrīz trešo daļu piešķirtā ģimenes valsts pabalsta ietur tiesu izpildītāji. Pirms trim gadiem ņemts kredīts zemes iegādei. Lai uzsāktu savas mājas būvniecību, zemes gabals ieķīlāts. Taču pirms gada vīrietis zaudēja darbu, un ar sievas minimālo algu četru cilvēku ģimenei tik tikko pietika iztikai, bet ne kredītmaksāju-mu veikšanai. Zemes gabals izsolīts, iecerei tikt pie sava mājokļa pielikts punkts, bet parādu piedziņa vērsta uz bērnu naudu, un bankas konts, kurā ieskaitīts pabalsts, bloķēts. «Divus gadus neaiztikām bērnu naudu - taupījām nebaltai dienai. Pirms mācību gada sākuma gribējām to izņemt, bet atklājām, ka konts bloķēts. Ar šo naudu rēķinājāmies, lai varētu bērnus laist skolā,» skaidro Edgars.

Latvijas kredītņēmēju apvienībā (LAKRA) norāda, ka ieturējumu veikšana no bērna uzturēšanai paredzētiem pabalstiem ir netaisnīga attiecībā pret bērnu, kuram vecāku parādsaisōbu dēļ pastāv risks nesaņemt aprūpei un audzināšanai nepieciešamo vismaz minimālo valsts garantēto atbalstu. «Aizturot ģimenes valsts pabalsta izmaksu pilnā apmērā, tiek pārkāptas bērnu tiesības, kas noteiktas Bērnu tiesību aizsardzības likumā,» ir pārliecināta LAKRA konsultante juriste Diāna Rasa. Likums nosaka, ka darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā netiek ievērotas bērna tiesības, tostarp bērna atstāšana bez minimāliem iztikas līdzekļiem, uzskatāmas par amorālām un pretlikumīgām.

Ģimeņu balsis, šķiet, tikušas sadzirdētas, un, lai novērstu ieturējumu veikšanu no bērna uzturēšanai domātiem pabalstiem, Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā. Vienlaikus LM priekšlikumi ir iestrādāti Tieslietu ministrijas sagatavotajos grozījumos Civilprocesa likumā, nosakot pabalstus, uz kuriem piedziņa nav vēršama. LM norāda, ka abi likumprojekti ir saskaņoti starp ministrijām un valdības darba kārtībā varētu nonākt tuvāko mēnešu laikā. Jāpiebilst gan, ka grozījumu projektos bērna uzturlīdzekļi nav iekļauti kā summa, uz kuru nedrīkst vērst piedziņu. Taču, ja likumprojekti tiks atbalstīti Ministru kabinetā, tie nonāks izskatīšanā Saeimā un deputātiem būs tiesības noteikt papildu summas, no kurām ieturējumi nav izdarāmi, piemēram, uzturlīdzekļi bērnam tiesas noteiktajā apjomā vai valsts garantētajā minimālajā apmērā.

Olga KRJAŽEVA
Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai

05.11.2009