Ceļojums pa Līgatnes dabas takām

Māmiņa Sandra Voitkāne nosūtījusi jauku fotoreportāžu no ceļojuma pa Līgatnes dabas takām. Varbūt ir vērts apdomāt iespēju šajā nedēļas nogalē turp aizbraukt?

Šīs vasaras beigās es ar ģimeni un radiem nolēmām izstaigāt Līgatnes dabas parka takas. Pastāstīšu jums kā mums gāja un ko redzējām!

{pic:1}

Sākām savu ceļojumu ar kājām pie zīmes, kas norāda par ieeju parkā.

{pic:2}

Pa parku ērti doties ar kājām, jo mašīnas ir jāatstāj pie informācijas centra.

Informācijas centrā varat iegādāties ieejas biļetes un arī karti, lai vieglāk izsekot visām mazajām taciņām un norādēm. Vēl tur var iegādāties ko ēdamu, ja pa ceļam sagribēsies ēst, jo ceļojums būs garš.

{pic:3}

Ceļojumu uzsākot, ratiņus stumj tētis, jo ir daudz stāvu kalnu, kuros uzstumjot ratus, sanāk īsts sportiņs. Pēc tam jau, protams, var pamainīties, lai mamma arī pasporto.

{pic:4}

Ejot pa taciņu līdz lāčiem, ieraudzījām šo brīnumu – tā bija glodene, kura par laimi nav indīga. Varu piebilst, ka staigājot pa parku, ir jāuzmanās, kur likt kāju, jo mežos čūskas bieži var sastapt un viņas var būt bīstamas!

{pic:5}

Pa ceļam apstājāmies pie zīmes, kur var izlasīt par to, ka Līgatnes dabas takas ir pieejamas visiem – arī cilvēkiem ratiņkrēslos un māmiņām ar ratiņiem.  Lai gan dodoties tālāk, bija arī vietas, kurām piekļūt ar ratiem bija ļoti grūti.

{pic:6}

Pa zemes celiņu augšup, un esam nonākuši uz platformas, no kuras raugoties uz leju, varam ieraudzīt divus lāčus, kuri slēpjas ēnā un grauž ābolīšus.

{smallpic:7}

{pic:8}

{pic:9}

Tālāk pēc jautro lāču apmeklējuma, dodamies pie meža cūkām, kuras arī tobrīd ietur maltīti. Onkulis Uldis paceļ Adrianu augstāk, jo viņa īsti nevar rukšus ieraudzīt.

{pic:10}

Pēc tik gara ceļa posma veikšanas, Adriana arī vēlas ieturēt maltīti, jo ceļojums ilgst jau pusotru stundu. Esam paņēmuši līdzi sviestmaizes un sulu pašiem, cepumus un Lāsēnu Adrianai.

{pic:11}

Šajā bildītē esam redzami visi – tētis ar Adrianu un divi lielie palīgi, kas palīdzēja ratus stumt vai uznest, ja netikām kam klāt. (Es biju fotogrāfe, tāpēc manis šeit nav :) ).

{pic:12}

Tālāk, lai tiktu pie vilkiem, ratus vajadzēja nest pa trepītēm augšā, ja gribējām ar visiem ratiem tikt klāt pie zvēriem. Tā bija vairākās vietās.

{pic:13}

Esam tikuši līdz vilkiem, tikai abus nevaram ieraudzīt, redzam tikai vienu, kas laimīgi gozējas saulītē.

{pic:14}

Ceļojums nāk uz beigām, esam jau noguruši, dodamies mājupceļā. Beidzot nofotogrāfējāmies visi kopā.

{pic:15}

Atpakaļceļā, ejot lejā pa lielām trepēm, mēģinām vēl apciemot sumbru, kurš pagaidām vientuļš ganās plašajā teritorijā. Uz to brīdi sumbrs bija devies diendusā, nevarējām nofotografēt.

{pic:16}

{pic:17}

Tā beidzām mūsu jauko ceļojumu. Atpakaļceļā apstājāmies pie radiem atpūsties āra lapenē. Vienīgā, kas nebija piekususi, bija Adriana, kas tikusi ārā no ratiem, jautri rāpoja pa zālīti un vēl centās atņemt mammai fotoaparātu.

Vēl Līgatnes dabas takās var apskatīt staltbriežus, stirnas, lapsas, jenotus, alņus, kā arī vilka ar suni krustojumu.

Jauks skats paveras no skatu torņa, bet mēs tur neuzkāpām, jo ar ratiem tur ir grūti piekļūt.

Aicinām visus apmeklēt Līgatni, it īpaši skaisti šeit ir rudenī, kad krāsainas ainas rotā kokus. Laipni lūgti!