Bitītei vārda diena

23. Apr 2012, 08:30

Labdien!

Gribēju pastāstīt par vēl vieniem svētkiem mūsmājās. Bez īstās vārda un dzimšanas dienas, mēs meitiņai svinam arī krustāmā vārda vārda dienu (par to rakstīju šeit), kā arī grūtniecības laikā iegūtā mīļvārdiņa „Bitīte” vārda dienu. Bitīte ir kalendārā neierakstīts vārds, to nēsātājas (kopā 9, to var uzzināt šeit) savu vārda dienu svin 20. aprīlī. Svētku taču nekad nav par daudz, vai ne?

Kā tas viss sākās? Kad gaidīju savu mazulīti, bija jau zināms, ka tā būs meitenīte, svinēju savu vārda dienu, uz kuru man bija uzvilkts melns džemperis ar dzeltenām svītrām un vēders izspiedies kā bitei. :) Vēl citā reizē māsa zvanīja un teica, ka ir izdomājusi manai meitai vārdu – Bitīte. Toreiz nobrīnījos, ka ir tāds vārds un tikai nosmējos. :) Mazā puncī bija gana aktīva, kā tāda bitīte. Kad mazā piedzima, tad pirmā dāvana, ko viņa no manas māsas saņēma, bija bitīte. :) Tagad meita ir čakla kā bitīte, jo vienmēr grib palīdzēt gan traukus slaucīt, gan mazgāt, gan arī istabas slaucīt. :)

Tā kā vienmēr, kad taisām dzimšanas dienas vai citas ballītes, mēs pārcenšamies – ļoti daudz pārtikas paliek pāri, šoreiz arī aizņemtības dēļ izlēmu, ka uztaisīšu tikai vienu veidu salātus (no māsas vīra reiz biju saņēmusi lūgumu uztaisīt sāļo kūku), tad nu kaut kas līdzīgs tapa un vienu saldo kūku. Abu gardumu receptes un pagatavošanas gaitu var lasīt fotoblogos:

{fotoblog:4389}

{fotoblog:4390}

Piebilde: Viesiem abas kūkas garšoja, sāļā bija īpatnēja, jo tajā dikti daudz sāļu un marinētu produktu, bet saldo kūku ciemiņi vienkārši baudīja - tik garda tā bija. :)

Cenšamies, lai dāvanās būtu vismaz 1 bitīte. Šogad meita saņēma 1 biti kā mīksto mantu, 1 kā aprocīti, 1 kā zīmuli, arī pašgatavotu bitīti un krāsojamo grāmatu ar bitīšu attēliem. Bez bitēm bija arī 2 mazas slotiņas un liekšķere (lai var pati uzkopt māju), kā arī stilīgu maisiņu nēsājamu uz pleca un mašīnīti. :) Jā, un vislielākā dāvana bija no Māmiņu kluba (liels paldies par to) – konkursā iegūtā mājiņa. Īsumā par mājiņu. Mazā tur līda iekšā, virināja durtiņas, skatījās pa logu, otrā dienā pat bija ielīdusi un nogūlusies uz zemes. :) Mājiņā pamanījāmies ielīst arī mēs – pieaugušie, ērtības labad, tas bija jādara tā – jālien mājā pa durvīm ar aizmuguri. :) Tagad pat dažas mantas paņem līdzi un mājiņā spēlējas – labs veids kā pabūt vienatnē. :) Mazajai ir tik daudz spēka, ka var mājiņu pagrūst, kur vien vēlas. :)

Meita ar daļu no savu bitīšu kolekcijas.