Labklājības ministrijas (LM) apkopotie dati liecina, ka bērnu nabadzība ar katru gadu pieaug.
Kopš 2008.gada ir strauji samazinājies arī bērnu materiālās nodrošinātības līmenis - ja 2008.gadā tādu bērnu, kuriem netika nodrošināts viss nepieciešamais, kas bērnam vajadzīgs veiksmīgai dzīves gaitu uzsākšanai, bija aptuveni trešā daļa (36%), tad 2010.gadā šādu bērnu bija jau nepilna puse (48,5%).Šāda materiālā nenodrošinātība savukārt jau vairo bērnu nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī veicina nabadzības un atstumtības pārmantošanos nākamajās paaudzēs.
LM atzīst, ka kopumā lielākais nabadzības risks pastāv ģimenēm ar bērniem.Vienlaikus analizējot trūcīgo personu sadalījumu pa iedzīvotāju grupām 2010.gadā, bērni ir otra lielākā grupa starp trūcīgajām personām valstī. Trūcīgo bērnu skaits 12 mēnešu periodā ir pieaudzis par pusotru reizi, attiecīgi no 39,4 tūkst. 2010.gada janvārī līdz 60,6 tūkst. jeb aptuveni 16,1% no bērnu kopskaita 2010.gada decembrī. Vienlaikus vērojama tendence pieaugt bērnu īpatsvaram, kuri dzīvo sociālajos dzīvokļos.
Savukārt, analizējot izglītības iestāžu pieejamību, Labklājības ministrija (LM) vērš uzmanību, ka statistikā norādītie dati, ka vairāk kā 11 tūkst. jeb 5% bērnu vecumā no 7 līdz 8 gadiem pērn neapmeklēja skolu, galvenokārt ir neprecīzi, jo nepieciešams pilnveidot obligātās izglītības vecuma bērnu uzskaites sistēmu.Tāpat turpināja samazināties bērnu skaits valstī, proti, summārais dzimstības koeficients jau ilgstoši ir zemāks par to, kāds būtu nepieciešams pilnvērtīgai paaudžu nomaiņai.
2010.gadā summārais dzimstības koeficients bija 1,117, bet 2009.gadā - 1,319.Kā pozitīva tendence vērojama adoptēto bērnu skaita palielināšanās. Pērn kopumā Latvijā tika adoptēti 128 bērni, kas pēdējo desmit gadu laikā ir rekordliels skaits.Kopumā bērnu traumatisms saglabājies samērā augstā līmenī.
Palielinājies ir tieši ar ceļu satiksmes negadījumiem saistīto traumu skaits. 2010.gadā, salīdzinājumā ar 2009.gada attiecīgo laika periodu, valstī ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros ievainoti bērni, ir palielinājies, kopumā ievainoti 1245 bērni.Ierobežotā valsts finansējuma dēļ arī daudzu aktivitāšu īstenošana tika pārtraukta vai to apjomi tika samazināti proporcionāli pieejamā finansējuma samazinājumam.
Budžeta sabalansēšanas pasākumi ietekmēja gan finansiālā atbalsta pasākumus (sociālos pabalstus un citu materiālo atbalstu), gan ģimenēm, kuras aprūpē bērnus, pieejamos pakalpojumus.Tas minēts otrdien, 24.janvārī, valdībā izskatītajos LM informatīvajos ziņojumos "Pārskats par bērnu stāvokli Latvijā 2010.gadā" un "Par pamatnostādņu "Bērniem piemērota Latvija" īstenošanu 2010.gadā".
Informāciju sagatavoja Liene Užule, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste
Jā nabadzība tas ir traks rādītājs un diemžēl man nākas atzīt, ka arī mēs ar to saskaramies, jo vīrs ir vienīgais pelnītājs ģimenē un viņam nav no tiem atalgotākajiem darbiem, kamēr es esmu tikai vēl studente, kura dzīvojas tagad mājās ar bērnu. Skumji noskatīties uz to, ka Sociālos jaunos dzīvokļus, kurus ceļ dod veciem cilvēkiem vairāk, kamēr jaunajiem ir jādzīvo diez gan skarbos apstākļos. Vai tad nav jāatbalsta jaunās ģimenes. Es pati dzīvoju diez gan sliktos apstākļos un neuzskatu, ka mans bērns to ir pelnījis.