Baštiks: krīzes laikā audzināt un izglītot bērnus ir liels izaicinājums

Šodien Rīgā notiks ceturtais starptautiskais Rīgas ģimenes forums „Dabīga ģimene kā vērtība un valsts prioritāte”. Par ģimenes valsts politiku, demogrāfijas jautājumiem uz sarunu aicinājām Mag.Hist. Aināru Baštiku, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieku bērnu, ģimenes un reliģisko lietu jautājumos.

Šodien notiks ģimeņu forums. Kādas, jūsuprāt, svarīgākās tēmas tur tiks apskatītas un kāpēc vispār šāds forums tiek rīkots?

Šodien notiks jau ceturtais Rīgas ģimeņu forums un tas nozīmē, ka tā jau ir tradīcija. Ceturto gadu maijā, kad ir Mātes diena, Starptautiskā Ģimenes diena un arī Bērnu aizsardzības diena – tādā ģimenes mēnesī – mēs akcentējam ģimenes lietas.

Galvenais mērķis vienmēr ir bijis, un arī šajā kongresā būs akcentēt to, ka ģimenes loma ir nepārvērtējama katras valsts un arī pilsētas dzīvē un nākotnē.

Protams, mūsu valstī šobrīd ir daudzas jaunas prioritātes un jauninājumi, bet, ja šeit nedzims bērni, ja šeit nebūs stipras ģimenes un nebūs tāda vide vai politika, kurā bērni un ģimenes gribētu dzīvot, attīstīties un augt, tad pārējās prioritātes kļūst mazsvarīgas.

Tātad viena svarīga kongresa daļa būs demogrāfiskie jautājumi, otrs bloks būs praktiski soļi un piemēri, ar kuriem iepazīstinās citu valstu speciālisti, bet trešais nozīmīgākais kongresa akcents būs tradicionālā, klasiskā ģimene kā vērtība – kā visas nākotnes un dzīvības pamats.

Šodien modē varbūt ir ļoti daudz ko apšaubīt, mainīt vai eksperimentēt, bet tajā pat laikā mēs arī novērtējam dabīgo. Piemēram, dabīgu materiālu mājās vai apģērbā, dabīgu pārtiku, kas ir arvien lielākā vērtē. Es gribētu teikt, ka līdzīgi ir arī ar ģimeni. Mums nav nepieciešams veidot kādas jaunas ģimenes formas, jo veselīgāks ir viss dabiskais!

Runājot par sabiedrību, dažkārt mums patīk eksperimentēt ar kaut ko jaunu, bet viss, kas ir ilgstošs, augošs, veselīgs un dzīvotspējīgs, ir dabīgs. Tāpēc arī tradicionālā, klasiskā jeb dabīgā ģimene tomēr ir pamatvērtība, ko katrai valstij un sabiedrībai vajadzētu turēt cieņā, aizstāvēt un atbalstīt.

Rietumu valstīs, tostarp, arī Latvijā, pēdējos gados ļoti pieaudzis materiālistiskais pasaules uzskats jeb dzīves modelis.

Materiālistisks pasaules modelis veido egoistisku sabiedrību, bet egoistiska sabiedrība faktiski ir mirstoša, jo vairojoties dzīves labklājībai, mazāk vietas tajā atliek bērniem. To pierāda arī statistika.   

Tāpēc, ja atgriežamies pie dabīgā jeb klasiskā, tas veicina cilvēkus dzīvot ne tikai sev, bet dzīvot otram. Savukārt, lai dzīvotu otram un spētu ziedoties vai kalpot, ir vajadzīga motivācija vai jēga, kāpēc to darām.

Tādēļ demogrāfiskie jautājumi nav tikai naudas un dažādu atbalsta programmu vai politikas veidošana, bet arī vērtības.

Jūs esat ne tikai tēvs, mācītājs, bijušais bērnu un ģimenes lietu ministrs, bet aktīvi turpināt darboties ģimenes politikas veidošanā? Kādi ir tie svarīgie jautājumi, kam jūs šobrīd esat ķēries klāt?

Viens no maniem atbildības virzieniem šobrīd ir bērnu un ģimenes lietu jautājumi Rīgā. Tas, ko patlaban sākam darīt, ir Rīgā izveidot ģimenes atbalsta politiku jeb tādu sistēmu, lai mūsu galvaspilsēta būtu ģimenei pēc iespējas draudzīgāka.

Pērn sāka atbalstīt privātos bērnudārzus, lai mazinātu rindas, bet pavisam nesen Rīgas Dome pieņēma lēmumu par bezmaksas transporta pakalpojumiem visiem bērniem līdz pat 12.klasei.

Tas, ka dzimstība un ģimeņu atbalsts ir problēmas, nevienam vairs nav jāsaka, bet tālāk par šo konstatējumu ļoti bieži netiek.

Ir divi piemēri, kas parāda, kā šīs problēmas risināt. Piemēram, Igaunija, kura radikālu politiku sāka īstenot jau no 2004.gada un katru gadu Igaunijas valdība iegulda līdzekļus, lai veicinātu dzimstību un nācijas saglabāšanos. Rezultātā, 2010.gadā dzimstība Igaunijā bija lielāka nekā mirstība!  

Latvijā 2005. un 2006. gadā, un līdz pat 2008.gadam dzimstības rādītāji katru gadu arī bija par 5%-6% augstāki, salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt pagājušajā gadā dzimstība samazinājās par 22%, salīdzinājumā ar 2008.gadu!

Tā kā šodien valsts šajā jomā nedara neko jeb dara ļoti maz, šie jautājumi ļoti lielā mērā paliek uz pašvaldības pleciem.

Katrā pašvaldībā ir savi pasākumi, kā atbalstīt un veicināt dzimstību.

Un, protams, arī Rīgai kā lielai pilsētai, kurā ir sakopoti teju 70% visas valsts ekonomiskās dzīves, un kurā ģimenes grib dzīvot, ir jādomā, kā padarīt šo vidi ģimenei draudzīgu.

Vai Latvijai ir cerība uz demogrāfijas pieaugumu? Kā tas ir panākums, jeb ko vajadzētu mainīt un darīt?

Šai politikai jeb atbalstam ir jābūt ilgtermiņā. Atbalsta programma, kuru 2005.gadā uzsākām, katru gadu dzimstības līmeni tomēr paaugstināja.

Tomēr tā saucamie eksperti jeb demogrāfi skaļi apgalvoja, ka māmiņu algas jau tāpat neko nedos, un māmiņu algu jeb vecāku atbalsta sistēmu samazināja. Līdz ar to uzticēšanās valstij izzuda un dzimstība dramatiski samazinājās.

Tas tikai parāda, ka tad, ja mēs neesam konsekventi un nerīkojamies ilgtermiņā, ir ļoti grūti kaut ko panākt. Tātad demogrāfijas veicināšanas politikai jābūt ilgtermiņa, un ģimenēm ir jārada prognozējama vide un apstākļi. Ja valsts to ģimenēm spētu dot, situācija mainītos!

Atbildot uz jautājumu par iespēju, es domāju, ka demogrāfijas pieaugums ļoti lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai valdība patiesi apzināsies mūsu valsts un nācijas pastāvēšanas vērtību.

Ja ilgtermiņā domāsim tikai par savām vietām, amatiem un algām, tad droši vien nekas labs nav gaidāms, bet, ja būs tādi politiķi, kuri domās nedaudz tālāk nekā par pāris gadiem, iespējams, piedzīvosim demogrāfijas pieaugumu.

Diskusijas izraisījušas arī ģimenes modeļu maiņa - kādēļ jūs jaunajām ģimenēm iesakāt laulāties? Vai nevar dzīvot kopā tāpat?

Domāju, vispirms ir jāizšķir, kas ir svarīgi, un kas – nē. Ja pacientu ieved reanimācijā, tad diskutēt par to, kādas ēnas jeb grimu mēs uzklāsim sejai, vai kādā krāsā matus krāsosim, liekas smieklīgi un nevajadzīgi.

Mēs kā valsts katru gadu zaudējam vidēja izmēra pilsētu. Faktiski nav traģiskāka un kliedzošāka fakta, un nav nekas neatliekamāks kā risinājuma meklēšana, lai apturētu izmiršanu jeb reanimēt mūsu valsti, mūsu nāciju.

Tādēļ nodarboties ar tādām pseido jeb it kā svarīgām lietām, piemēram, viendzimuma laulības, ir tikpat svarīgi, cik reanimācijas pacientam uzklāt grimu.

Mums ir jāķeras pie vissvarīgākajām lietām, kas apturētu mūsu nācijas izmiršanu! Ja mēs sāktu skatīties, kas veicina demogrāfijas uzlabošanos, tās ir ģimenes vērtības.

Visstabilāk visos līmeņos – gan ekonomiskā, gan veselības, gan psihoemocionālā stāvokļa ziņā vislabākie rādītāji un dzīves kvalitāte ir tieši laulībā esošiem pāriem!

Protams, ir arī izņēmumi, bet tomēr, ja salīdzinām vidējos rādītājus, visās jomās vislabākie rādītāji ir tieši laulībā dzīvojošiem pāriem.

Tāpēc labākais, ideālākais modelis un veids, kā sabiedrībai pastāvēt, ir ģimene.

Ko jūs novēlat Māmiņu kluba ģimenēm?

Māmiņu kluba lasītājas savā dzīvē jau ir izšķīrušās par vissvarīgāko soli – laist pasaulē bērniņu, un ir gatavas viņu audzināt.

Mums varbūt kādā dzīves brīdī svarīgas šķiet citas lietas – izglītība, laba dzīvesvieta un darbs, tomēr, ja skatāmies ilgtermiņā, tad bērna laišana pasaulē ir viscēlākais, ko mēs varam darīt.  

Protams, tas līdzi nes arī lielu atbildību un grūtības, tomēr gandarījumu un prieku jau dzīvē sniedz nevis vieglums un lētums, bet gan pārvarētas grūtības un spēja uzvarēt! Seklums gandarījumu nedod.

Tur, kur cilvēki ir ziedojušies un upurējušies, kur viņi ir atdevuši savu pieredzi un spējas nākamajai paaudzei, un izaudzinājuši bērnus, tur dzīvei ir jēga, un līdz ar to arī – prieks.

Protams, šobrīd krīzes laikā audzināt un izglītot bērnus ir liels izaicinājums, bet tā ir arī lielākā investīcija, lielākā vērtība, ko mēs varam nest savā dzīvē un savai tautai!  

Tāpēc stipriniet viens otru un atbalstiet, priecājieties par to, kā jūsu bērni aug un veltiet viņiem laiku, jo šis laiks, ko varam pavadīt kopā ar viņiem, paiet ļoti ātri. 

Līva Zaksa, www.maminuklubs.lv