"Šādi apvienojot ministrijas, bērnu, ģimenes un jaunatnes jautājumi prioritāšu ziņā atradīsies kādā 30.vietā," aģentūrai LETA norādīja ministrs. "Protams, BĢLM sāktās lietas kā labas, uz sliedēm uzliktas lokomotīves vēl kādu laiku ies uz priekšu, bet, ja tām netiks pievērsta uzmanība un uzpildīta degviela, tās ar laiku apstāsies."
Bērnu un ģimenes lietu ministrs uzskata, ka ministriju apvienošanas rezultātā līdzekļi netiks būtiski ietaupīti, jo tāpat kādam būs jāveic BĢLM funkcijas - darbs ar bāriņtiesām un Uzturlīdzekļu garantijas fondu, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju un citiem jautājumiem.
"Vienīgā ekonomija iespējama vien uz dažu amatpersonu - ministra, valsts sekretāra, biroja vadītāja un varbūt vēl kāda administratīvā darba darītāja rēķina," pārliecināts Baštiks.
Viņš arī uzsvēra, ka valstij jāizvērtē prioritātes, jo, atstājot novārtā bērnu un ģimenes jautājumu, netiek domāts par valsts ilgtermiņa attīstību, kas valstij kalpotu plašākā mērogā. "Ja nebūs ģimeņu un nedzims bērni, faktiski arī visi pārējie pūliņi ir velti - kam tad mēs to zemi un resursus taupīsim?" saka ministrs.
"Protams, katram ministram liekas, ka viņa sfēra ir galvenā un prioritārā, taču man liekas, ka pie jebkurām pārmaiņām ģimenes un bērni ļoti jāsargā un jāpieliek visas pūles, lai tiem palīdzētu, jo galu galā tie nodrošina mūsu valsts pamatus," piebilda Baštiks.
Kā ziņots, vakar pēc valdības sēdes Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) paziņoja, ka valdību plānots sašaurināt līdz 11 ministrijām, saglabājot esošo valdošo koalīciju un politisko pārstāvniecību starp partijām.
Premjers plašākus skaidrojumus par valsts pārvaldes reformēšanas iecerēm nesniedza, vien uzsverot trīs pamatprincipus, balstoties uz kuriem tiks sāktas sarunas starp koalīcijas partneriem. Godmanis sacīja, ka uzstās, lai tiktu saglabāta esošā koalīcija, ministriju skaits tiktu samazināts līdz 11 un tiktu saglabāta līdzšinējā politiskās pārstāvniecības proporcija.
Publiski pirmā par ierosinājumu būtiski reformēt Latvijas valsts pārvaldi, aptuveni par trešdaļu samazinot ministru skaitu, paziņoja Tautas partija (TP), bet vēlāk partija LPP/LC apgalvoja, ka šāds plāns Godmanim bijis jau kādu laiku.
TP vadītājs un iekšlietu ministrs Mareks Segliņš informēja, ka TP rosina valsts pārvaldē veikt kapitālu pārbūvi, jo uzņēmēji, kuri ir lielākie nodokļu maksātāji, to vairs "nespēj pavilkt".
Segliņš kā piemēru ministru darba optimizācijai minēja savulaik jau izskanējušo aicinājumu likvidēt e-lietu ministra amatu, kuru varētu aizstāt neliels sekretariāts pie premjera biroja. Kultūras ministrija varētu tikt apvienota ar Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministrija - ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, bet Vides ministrija - ar Zemkopības ministriju, kā piemērus minēja TP līderis.
Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu varētu pievienot Satiksmes ministrijai. Iespējams, tiks apvienota Veselības ministrija un Labklājības ministrija, kā arī tiek diskutēts par Bērnu un ģimenes lietu ministrijas likvidēšanu, tās funkcijas nododot Labklājības ministrijai.
TP skatījumā, valdībā varētu palikt 11 līdz 12 ministri. Pašlaik valdībā ir 19 ministri, bet divi no tiem - īpašu lietu ministri integrācijas un Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās - līdz ar gadu miju amatus zaudēs.