AUDIO: Precēties vai dzīvot vienkārši kopā?

taschinka 29. Apr 2010, 10:56

Mes ar viru abi nolemam,ka velamies preceties.gribejas but ne vienkarsi draudzenei,bet sievai.gadu pec kazam,nolemam ka velamies bernu un ta ari notika.

Domāju, ka laulībām ir vairāki aspekti. Pirmais - emocionālais: vairumā gadījumu lēmums laulāties vai nē, tiek pieņemts, balstoties uz jūtām un emocijām, apliecinot, ka es vēlos ar šo cilvēku būt tuvās attiecības, uzticos un cienu otru cilvēku. Nākošais ir juridiskais, jo laulībām ir ļoti būtiskas juridiskas sekas gan atiecībā uz mantu, gan bērniem. Šajā sakarā stāstu ir ļoti daudz, vairumā gadījumu ar negatīvu pieredzi, ja cilvēki savu kopdzīvi nav reģistrējuši. Un trešais ir sociālās sekas, jo nevar noliegt, ka sabiedrībā, tomēr, savādāk attiecas pret precētiem vai neprecētiem cilvēkiem, lai gan saka, ka precēts nav miris, tomēr, tās ir pilnīgi divas dažādas lietas, ja attiecības tiek veidotas ar precētu cilvēku vai neprecētu, bet it kā aizņemtu. Tāpat arī biznesa vidē, sakārtota personīgā dzīve tiek pozitīvi novērtēta. No savas pieredzes es varētu teikt, ka laulības man deva stabilittātes un sakārtotības sajūtu visos šajos aspektos, jāsaka arī, ka risinot materiālo pusi, mēs noslēdzām laulības līgumu. Lai cik tas dīvaini izklausītos, laulība un dēliņa atnākšana man deva brīvību.

olchen
Tu uzrakstiji to ko gribēju rakstīt. Kā arī nevajag aizmirst, ka pie valsts innstances durvīm, diemžēl, draudzenēm liela teikšana un nozīme ir maza. Tā pat ja vīrs(dievs nedod) ir smagā stāvoklī un lemt nespējīgs, noteicēji kļūst 1. pakapes radinieki. Un tā nu ir sanācis , ka likuma priekšā šī mazā zelta stīpiņa pirkstā padara par 1. pakāpes radinieku.
Ir bijuši daž ne dažādi bēdu stāsti, ka nelaulātā dzīvesbiedre pat savu vīru nevarēja apglabāt pēc saviem ieskatiem. Morgas darbiniekiem viņa bija nekas. Potenciālā vīramāte labi ,ka vismaz bēru datumu un vietu pateica. Kāmēr jauni un skaisti, par to jau nedomā. Bet dzīvē jau visādi gadās.

Fabrikante- paldies par padomiem!!!
Es arī vēlos kāzās izskatīties kā pati gribu, nevis ko citi no malas ieteiks...😀

Es domāju -kleita😀

Sandrulish, klieta jāvēlk tāda, kādu Tu to gribi! Un, Dieva dēļ neklausies, ko Tev saka citi apkārt- tā būs Tava diena un tieši tāpēc visam jābūt tā, kā Tu to vēlies, lai pēc tam nav mieles- ai, nu, vajadzēja tomēr tā... Es uz savām kāzām iespringu uz visādiem sīkumiem, par ko vīrs man pārmeta, ka es neļaujot vedējiem organizēt kāzas, bet mans arguments bija- ka neviens mani tā nepazīst, kā es pati sevi! Un, ja es gribu, ka tur stāv puķes, tad viņām tur jāstāv! Es pat kurpes nopirku divus pārus, jo pirmās tomēr salikās, ka nav manā stilā (lai gan zem kleitas varbūt pat neredzētu😀 ), bet pēc tam biju laimīga, ka nevajadzēja visas kāzas domāt- vai kāds redz manas kurpes vai nē😀

Mums atkal bija maza sarakstīšanās un tikai ar lieciniekiem,kas bija patiesi skaisti un jauki😀
Galvenais,mūsu gadījumā,bija vēlme tikt vienotiem arī oficiāli,pārējais bija nieks,jo vēlme bija stiprāka par pārējo😀
Un nevajadzēja neko greznu utt...Mēs laikam tādi klusie romantiķi ar vīra kundzinu esam😃

Es ar sava bērna tēti precējos, kad jau mums bija piedzimis bērns. No sākuma man arī likās - kur nu man baltu kleitu! Izmērījos gaiši zilas, zaļas, violetas un vēl nez kādas, ikdienā daudz velku sarkanas krāsas apģērbu, līdz ar to kāzās man negribējās sarkanu (kā daudzi ieteica). Beigās salonā pielaikoju arī vienu gaišu (ne baltu), un sapratu - jā, tomēr cita sajūta tādā kleitā. Un beigu beigās kāzās biju ziloņkaula krāsas kleitā (netīri baltā 😀 ), un lai tās radu tantes iet pupās ar savu bubināšanu, ka man bērns, bet balta kleita. 😀 Plīvurs gan man nebija, jo smukāk likās vienkārši frizūra ar pērlītēm.

Par balto kleitu un bērniem- Patiesībā ja labi grib un ir gana izdomas un fantāzijas bagāts šo jautājumu var gana atjautīgi atrisināt. Varbūt nevajag izvēlēties piena baltu, bet krēmīgu, zeltainu toni. Tagad modē ir uz stīpiņas mazākas un lielākas cepurītes/puķes no spalvām un auduma- laba alternatīva plīvuram.
Nevēlos nevienu aizvainot, bet man personigi šķiet amizanti , kad precās līgaviņa ar lielu punci un iežmieguses korsetē un puf kleitā. Ir tik skaistas alternatīvas. Pati reiz šuvu līgavas kleitu ampīra stilā no šifona ar vairākām kārtām rozīgi- tumšāk gaišākos pastelīgos toņos. plīvura vietā bija ziedu vainadziņš kam aizmugurē nokarājās šifona bantes. Izskatījās pēc meža nimfas...

Muuna 28. Apr 2010, 15:21

piekrītu deisiii un cirulishi3 😀 Mēs apprecējāmies, jo viņš to gibēja un bildināja. Un kāzas ļoti plānojām. Un pēc gandrīz divu gadu kopdzīves laulībā izdomājām, ka gribam bēbi 😀

Es jau nedomāju, ka nevar precēties, kad gaida bēbi😃 Un piespiedu kārtā jau nekas nevar notikt😃 Vienkārši man uzskats , ka gribēju lai mani bildina un aprec tāpēc, ka esmu viņa sapņu sieviete, kuru mīl. Bet neviss tāpēc, ka gaidu viņa bērnu un būšu viņa bērna māte. Man personīgi tas bija svarīgi sajust šo atšķirību😀
Un es nedomāju, ka mums trūkst rozā briļļu periods arī tagadējās attiecībās kā vīram un sievai. Esam kopā nu jau šovasar būs 9 gadus, bet laulībā būs 3 gadi. Ar katru gadu mīlu savu vīru arvien vairāk. Pie attiecībām jāstrādā , tad arī būs mīlestības dzirksteles un nevajadzēs uz visu skatīties noteikti reāli!😃 Visam jābūt līdzsvarā!

Ieva, labi teikts "vai Jūsu vīrieši ir jūs bildinājuši" 🌷

Es ar esmu par kāzām. Lai arī kāzu dienā jau biju stāvoklī, vīrs mani bildināja, pirms mazulis bija pieteicies, jo vēlējās, lai esam īsta ģimene. Tie bija skaisti un emocionāli mirkļi mūsu abu dzīvē.
Un nebūt nav tā, ka precēties vēlas tikai tie, kuriem vēl ir rozā brilles uz acīm. Mana māsa ar savu puisi kopā ir 9 gadus. Abi ļoti vēlas apprecēties. Abi ļoti pārdzīvoja, ka pagājušajā gadā nesanāca apprecēties (jo ieplānotajā datumā, vēlamā kāzu vietā bija aizņemta, bet citu nevēlējās).

Es esmu par to, ka precas tad, ja tajā brīdī jūti, ka tas ir tavs īsatis cilvēks- vai pirms bērna, vai pēc, tā ir katra paša izvēle. Ja precas tikai tāpēc, ka "mēs jau piecus gadus esam kopā un ko tad vairs", tad tam gan, man liekas, nav jēgas.

Es esmu par precēšanos. Tas ir manā skatījumā svarīgs moments. Mēs esam sarakstījušies un pirms tam mani topošais vīrs bildināja. Viss jau bija skaisti ieplānots, bet dzīvē dažkārt jāmaina plāni. Bet ja es kaut mirkli sajustu, ka vīrietis mani prec, jo gaidu viņa bērnu es neprecētos☹ Mums bija sekojoši. Bildinājums sarunāti vedēji noteikts kāzu datums, bet tad patīkams pārsteigums pieteicās bērniņš! Domājām, ko darīt atlikt kāzas vai ātrāk precēties?😉 Nolēmām ātrāk aprecēties, viss bija fantastiski un šajā dienā jutos laimīga un izbaudiju šo dienu, jo grūtniecībai bija tikai 16 nedēļa! Bet iepriekš es domāju, ka neprecēšos kad gaidīšu bērnu. ☹ Bet mūsu gadījumā bērniņš bija plānots tik nebijām domājuši, ka sanāks ar pirmo reizi😃 😃 😃 .Jo apkārt ģimenes draugiem vairākus gadus nevar tik pie mažuļa. Pats dīvainākais , ka ne jau vienam pārim, bet 3 mums tādi pazīstami. Tāpēc bijām ļoti pārsteigti, ka mazulis gribēja mūs ieraudzīt tik ātri!

Es vienreiz mūžā tiesām vēlos apprecēties, pagaidām neesam precējušies, bet gribētu pēc laika....

Ko jūs domājat par to, ka sievietei, kurai jau ir bērns ir jāvelk citas krāsas kleita, vai drīkst baltu ar plīvuru....???
Zinu jau zinu, ka katrs dara kā grib, bet nu tomēr, kādas jūsu domas???

Tas nav vērsts ne uz vienu personīgi. Un nav tendēts uz personīgiem aizvainojumiem.

Kādu laiku atpakaļ, kādā pasākumā izvērtās šāda , ļoti karsta diskusija, kurai punktu pielika kāda ļoti interesanta sieviete. Pie oponentēm viņa vērās ar jautājumu "Vai jūsu vīrieši jūs ir bildinājuši? Nu lūk, ir sievietes kuras vīrieši prec, bet ir vīrieši kuri tikai dzīvo kopā!" Lieki būtu teikt, ka pēc šī apgalvojuma izskatījās un izklausījās tā kā tad, kad suns pasprucis vistu kūtī 😀

Pirmām kārtām kāzām ar padomju laiku steriotipiem nav pilnīgi nekāda sakara. Laulību vēsture ir simtiem gadu sena. Bet mani atkal skumdina tādi triviāli uzskati- lūk, kāzas un laulība tas ir pilnīgs sviests, naudas izšķērdēšana un papīru cūkošana. Bet tādas brīvās attiecības- tas ir forši.

mēs arī neesam precējušies,bet doma ir tuvakajā nakotnē to izdarīt😀
man pašai negribās lielas kāzas,tāpēc precēsimies klusu!

Precības nav slikta lieta, bet es piekrītu ka dēļ mazuļa nav jāprecas. 😀

Kristīne Māmiņuklubs.lv 28. Apr 2010, 12:48

Pasmaidi, izlabojām kļūdu 😀