Atteikums Satversmes tiesā - kas notiks tālāk?

Esam saņēmuši atteikumu no Satversmes tiesas par iesniegto pieteikumu par pabalstu samazināšanu. Advokāte Inguna Baša skaidro, kāpēc tas ir noticis un kas notiks tālāk.

Es vēlētos izskaidrot jautājumus, kas attiecas uz kolektīvā pieteikuma iesniegšanu LR Satversmes tiesā, ko nozīmē atteikums ierosināt lietu un kā šajā situācijā rīkoties.

Vēlos uzsvērt, ka tiesas, pieņemot lēmumus lietās, vadās no daudziem argumentiem. Šajā situācijā aktuālākais ir jautājums – vai procesuāli un tehniski ir iespējams iekļauties parametros, gatavojot dokumentu iesniegšanai simtiem cilvēku vienlaicīgi. Jo līdz šim mūsu valstī nav bijusi tiesu prakse, kā tik lielam cilvēku skaitam vienlaicīgi griezties tiesā ar kolektīvu sūdzību. Iespējams šī pat bija pirmā tāda reize.

Es vēlētos izanalizēt ST lēmuma motīvus, tos izskaidrojot:

1.punkts: Galvenā problēma izvērtās apstāklī, ka pieteikušos personu skaits nesakrita ar to personu skaitu, kas ieradās parakstīties. Šādu apstākli nav iespējams izslēgt, gatavojot dokumentu vairākiem simtiem cilvēku. To nav iespējams noorganizēt vai novērst. Tiem, kuri savus rekvizītus atsūtīja, taču tomēr parakstīties neieradās, šajā daļā atbildība ir jāuzņemas. „Māmiņu klubam” nav iespējas iepriekš paredzēt, kurš ieradīsies, bet kurš ne.

Domāju, ka ST būtu varējusi šādus apstākļus izprast, taču, strādājot lielas slodzes režīmā, tiesa nav vēlējusies būt pretimnākoša.

2.punkts: Daudzi vecāki uzstāja uz vēlmi parakstīt konstitucionālo sūdzību, jau pēc norādītā termiņa notecējuma, līdz ar to citas formas, kā mūsu izstrādātā (pievienojot atsevišķu atbalsta dokumentāciju) neeksistē.  Mūsu  valstī nav vienotas sistēmas, kā šādās situācijās rīkoties, līdz ar to nekādās prasības normās nav iespējams iekļauties. Tiesa savos vērtējumos var atļauties būt subjektīva. Es neredze nekādu „Māmiņu kluba” organizācijas trūkuma arī šajā aspektā.

3. punkts: ST uzskatīja, ka ikvienam vecākam zvērinātam advokātam būtu jāizsniedz pilnvarojums, acīmredzot, ar to domājot notariāli apliecinātu pilnvaru. Es šādu prasību gribētu vērtēt kritiski, jo likums nenosaka nepieciešamību iesniegt (jebkurai) tiesai klienta un advokāta savstarpējo vienošanos par dokumentācijas sagatavošanu. Tas ir pušu savstarpējais jautājums un kā apliecinājums ir puses paraksts uz juridiskās palīdzības sniedzēja sagatavotā dokumenta. Es piekrītu, ka varētu iet runa par pilnvarojumu iesniedzēju pārstāvēšanai tiesā, taču, iesniedzot pieteikumu, tā pievienošana ir pāragra.

Man grūti iedomāties kā vecākiem varētu uzlikt par pienākumu izsniegt notariāli apliecinātu pilnarojumu, kas vidēji izmaksā ap 35,- LVL, kad dažiem vecākiem pat aktuāls bija sabiedriskā transporta biļetes jautājums.

Manā vērtējumā, jebkurai tiesai vajadzētu būt tendētai uz pilsoņu tiesību un interešu nodrošināšanu, un censties nelikt principiālus šķēšļus. 3 punkts ir tiesas subjeltīvā attieksme pret iesniedzējiem, diemžēl, savādāk to iztulkot nav iespējams.

4.punkts: ST ieskatā mūsu pienākums bija izklāstīt katra iesniedzēja individuālos apstākļus un kāpēc viņš jūtas aizskarts, ja pusi no viņam pienākošā vecāku pabalsta noņem. Nevaru izprast un pamatot šādas prasības objektivitāti, bet kā jau izskaidroju- tiesas vērtējums var būt arī subjektīvs.

5.punkts: ST tiesa savā Lēmumā skaidro, ka pieteikuma „Ievada daļā” pieteicēji esot norādījuši, ka Latvijā, līdzīgi, kā daudzās citās valstīs, tiesības dzīvot sociāli labvēlīgā vidē atzītas par cilvēka pamattiesībām, taču neesot norādīts precīzs Satversmes pants, kurš personai šādas tiesības piešķirtu. Manā ieskatā, mūsu valsts Satversme kopumā ir tendēta uz sociālu labvēlīgas vides nodrošināšanas garantiju piešķiršanu ikvienam, līdz ar to grūti izprast šādu ST repliku. Satvermes, kā konstitucionāla dokumenta, pamatjēga ir pamattiesību, brīvību un sociālu garantiju noteikšanu.

Tas ir mans, kā zvērināta advokāta, skaidrojums un analīze attiecīgajiem apstākļiem. Es ST nostāju šājā situācijā vērtēju kā subjektīvu. Kā arī pie apstākļiem, kurus iesniedzējiem kā neatbilstošus ir pārmetusi tiesa, faktiski nav iespējams iesniegt šādu kolektīvu sūdzību, jo nevar izslēgt, ka kāds tomēr neierodas parakstīties, visi nevar materiāli atļauties izsniegt pilnarojumu, nav iespējams aprakstīt vairāku simtu cilvēku faktiskos sadzīves apstākļus pie pabalsta daļējas zaudēšanas.

Esmu no savas puses izdarījusi darbu, vadoties pēc labākās sirdsapziņas. Es varu iekļauties objektīvās prasībās, bet atsevišķās ST prasības vienkārši nav izpildāmas. Uzskatu, ka papildus slodzes apstākļos, kādos pašreiz strādā ST, ņemot vērā lielo iesniedzēju skaitu dažādos jautājumos- tas atspoguļojas arī Lēmumu pieņemšanā un  vērtēšanas kritērijos, attiecībā uz iesniedzamajiem pieteikumiem.

Es no savas puses varu piekrist sekojošam risinājumam, ka ikviens vecāks, kurš vēlas, var izmantot manis sastādīto tekstu brīvi, papildinot to ar savas situācijas aprakstu un iesniedzot to ST no sava vārda.

Māmiņu Klubs neapstāsies pie šāda lēmuma un turpinās darboties! Sekojiet informācijai www.maminuklubs.lv!