Asociācija Ģimene: ģimenes diemžēl šobrīd nav valsts prioritāte

Asociācijas Ģimene valdes priekšsēdētāja Ilona Bremze uzskata, ka daudzbērnu ģimenēm ir vajadzīgs daudz lielāks atbalsts un ir jāsārto sociālā un ekonomiskā vide.Kādas ir Ilonas Bremzes pārdomas par galvenajām ģimeņu problēmām, kādēļ vienmēr tiek uzsvērta laulības nozīmi ģimenes veidošanā, lasi intervijā!

Šodien Latvijā notiks ģimeņu forums - kāds ir šī foruma mērķis un kādus tematus apskatīsiet?

Forumu mēs rīkojam jau ceturto gadu sadarbībā ar Rīgas Domi jeb Rīgas Domes Labklājības departamentu un Pasaules Ģimeņu kongresu.

Foruma nosaukums „Dabīga ģimene kā vērtība un valsts prioritāte” acīmredzot arī parāda to mērķi, kāpēc šāda veida forums tiek organizēts.

Mēs gribam akcentēt sabiedrībā ģimenes nozīmīgumu. Tātad ģimene, kurā ir tēvs un māte – tātad dabīga un arī vislabākā vide bērnam. Ir svarīgi, lai valstiski šāda veida ģimene tiktu uzskatīta par prioritāti, lai tiktu stimulēts, veicināts šīs ģimenes vērtīgums.

Lai, protams, šāda ģimene būtu ne tikai kā vērtība valstij, bet arī ekonomiski no valsts puses būtu doti atspaidu līdzekļi – visa veida priekšrocības ģimenēm ar bērniem, lai viņas sajustu šo nozīmīgumu.

Un, vai šī valsts prioritāte šobrīd ir ģimenes, tas man ir jāprasa māmiņām, kuras lasa – vai viņas – māmiņas, tēti, ģimene sajūt šo prioritāti. Manuprāt, ka nē. Mums prioritāte ir daudzi citi jautājumi, bet ģimenes diemžēl šobrīd nav mūsu valsts prioritāte.

Līdz ar to mēs šo jautājumu aktualizējam un uz forumu aicinām arī ārzemju ekspertus, dažādu jomu speciālistus, kuri jau ir domājuši par šiem jautājumiem vēl agrāk kā mēs, kā arī speciālistus, kādu mums Latvijā nav.

Ar to es domāju, piemēram, Demogrāfijas Pētījumu institūta direktoru Igoru Beloborodovu no Krievijas, kurš arī pagājušajā gadā bija mūsu foruma viesis un piedalīsies arī šogad. Viņš dalās savā pieredzē, savu skatījumu par to, kas valstij būtu jādara, lai savu demogrāfisko situāciju uzlabotu.

Vadoties no tā, ko viņš teica pērn, viens no jautājumiem noteikti ir valsts attieksme pret abortu kā tādu. Ja valstī ir legāli atļauts aborts un nenotiek nekāds izskaidrojošais darbs ar sabiedrību par to, kas ir šis bērns, kurš vēl ir nedzimis, ja mēs nemēģinām palīdzēt sievietēm, kuras ir krīzes situācijā un tā vieglprātīgi rīkojamies, tad, protams, tas ietekmē arī valsts demogrāfisko situāciju, sieviešu veselību un arī ģimeņu veselību.

Tātad viens no jautājumiem, ar kuru būtu jāsāk, ir attieksmes maiņa pret abortu, par bērna dzīvību. Tā ir mūsu tēma arī rītdienas forumā, lai mēs saprastu šīs izvēles par labu dzīvībai. Nevis pret abortu, bet par dzīvību.

Ir ļoti svarīgi, lai arī no valsts būtu pavisam cita attieksme pret sievietēm, māmiņām un ģimenēm, kuras ir šīs izvēles priekšā. Jo ir arī ļoti daudz stāstu par sievietēm, kuras ir uzdrīkstējušās šo bērniņu laist pasaulē.

Tātad ir jāmaina sabiedrības attieksme pret bērniņu. Kā kādā konferencē teica ginekologs Gints Lapiņš, jāpanāk, lai mūsu apziņā aborts būtu kā neiespējams, kā nepieņemams, un tad jau mēs varam iet solīti pa solītim tālāk.

Tātad tas ir viens jautājumu loks, tātad demogrāfija, attieksme pret vēl nedzimušu bērniņu. Tāpat forumā aktuāls būs jautājums arī jautājums par attieksmi pret ģimeni. Šogad forumā būs lieliska iespēja redzēt Ungārijas Republikas Sociālo, ģimenes un jaunatnes lietu ministru Mikloša Solteža kungu, kurš ir izrādījis tiešām milzīgu labvēlību un jau ierodas Latvijā, lai uzstātos forumā un dalītos savā pieredzē.

Ungārija ir pieņēmusi jaunu konstitūciju, kurā ar likumu parāda, ka ģimene, bērns, demogrāfija ir viņu ilgtermiņa prioritāte un līdz ar to visa likumdošana, valsts darbība tiek vērsta uz to, lai ilgtermiņā ģimenes iedrošinātu laist pasaulē bērnus, lai palīdzētu ģimenēm.

Mēs tiešām ar lielu nepacietību gaidām šo uzstāšanos, lai dzirdētu pieredzi, šos izaicinājumus, kuru priekšā šobrīd atrodas Ungārija, jo ir tik daudzas lietas, kuras mēs Latvijā varētu pārņemt viens pret vienu.

Ungārijā par šīm lietām domā ļoti nopietni valstiski – gan veidojot demogrāfijas galda komisiju, kurā darbojas visdažādākie eksperti, tostarp, māmiņas un skolotāji. Tātad Ungārijā par šiem jautājumiem domā ļoti nopietni un mēs rīt varēsim dzirdēt jaunāko pieredzi.

Vēl  kongresā uzstāsies Lietuvas eksperte, profesore Birute Obeleniene, kura stāstīts par to, kā Lietuvā jaunieši tiek sagatavoti ģimenes dzīvei, par dabīgo ģimeni un tās plānošanu.

Un vēl ceturtais spīkers no Pasaules Ģimeņu kongresa uzstāsies Kristofers Kāmušs, kurš stāstīs globālākā mērogā par to, kas notiek ar demogrāfijas procesiem un problemātiku pasaules līmenī.

Kādas ir galvenās ģimeņu problēmas, kurām šogad būs pievērsta pastiprināta uzmanība valsts ģimenes politikas veidošanā?

Pirmkārt, padarīt pieejamu informāciju par bērna attīstību un abortu. Nav noslēpums, ka bērniem skolās šobrīd ir priekšmeti, kuros māca par ģimeni, attiecībām un jauniešu tiesībām tās veidot. Diemžēl absolūti neviens vārds nav minēts par to, kā attīstās bērns un kas ir aborts, un tas ir pilnīgi nepieņemami.

Bērni skolā nonāk no ģimenēm, kādās viņi šobrīd aug. Zināms, ka puse no bērniem piedzimst nepilnās ģimenēs. Tātad viņiem nav iespējas redzēt šo mātes un tēva attiecību labo paraugu un varbūt arī ne vienmēr vecāki ar saviem bērniem par tām runā un ne vienmēr stāsta arī par to, ka dzimumattiecības cilvēka dzīvē ir ļoti nopietnas, tām ir jāgatavojas un tā ir liela atbildība.

Tāpat arī jautājums par to, kā veidojas jaunā dzīvība – bērniņš mātes organismā - arī tas būtu jāmāca skolās un ne tikai meitenēm, bet arī zēniem. Tātad viens no aktuālajiem jautājumiem ir par abortu tēmu.

Otrkārt, valstiski būtu jāatbalsta dabīgu ģimeni. Jāiet uz mērķi, lai valsts stimulētu cilvēkus precēties, savas attiecības noformēt juridiski.  

Ģimeņu forumā liela uzmanība tiek pievērsta laulības institūcijai - kādēļ vienmēr uzsverat laulības nozīmi ģimenes veidošanā? 

Kā pierāda pētījumi un ilgstoša pieredze citās valstīs, ģimenes, kuras ir balstītas laulībā, var daudz pilnvērtīgāk funkcionēt.

Protams, mēs nevaram teikt, ka tad, ja cilvēki precējušies, tas vienmēr būs veiksmīgs stāsts bērnam un arī pārim – nē. Tomēr valstiski ir jāstiprina šī izglītošana, jādod cilvēkiem iespējas iziet dažādus kursus, kā veidot attiecības, kā veidot attiecības ar bērniem – tas ir vesels jautājumu komplekss, bet te ir nepieciešama valstiski, politiski labā griba pateikt, ka ģimene un laulība ir vērtība, un valstiski jāiet soli pa solim, lai šo vērtību latiņu celtu sabiedrībā un arvien vairāk pāru izvēlētos laulību noslēgt.

Statistika ir viennozīmīga – vidēji, laulāti pāri gan fiziskās, gan garīgās veselības ziņā dzīvo daudz pilnvērtīgāku dzīvi.

Dabīgas ģimenes modelis ir tāda ģimene, kurā ir gan māte, gan tēvs un viņu savienībā dzimuši bērni. Tas ir ideālais dabīgās ģimenes modelis, kurā bērnam ir vislabāk.

Statistika liecina, ka bērniem, kuri dzimuši dabīgā laulātā ģimenē ir daudz lielāka iespējamība, ka arī viņi paši sev nākotnē veidos šādu ģimeni.

Tāpat augšana dabīgā ģimenē ietekmē bērna drošību un gan emocionālo, gan fizisko veselību. Ir pierādīts, ka šie bērni mazāk lieto alkohola, viņiem ir mazāk atkarību un viņi mazāk cieš no vardarbības.

Vēl pētījumos atklāts, ka neprecētiem vīriešiem vecuma posmā 30 – 64 gadi, ir vairāk nekā trīs reizes augstāks mirstības līmenis, salīdzinājumā ar tiem vīriešiem, kuri ir precējušies.

Bērni savukārt pagarina sievietes mūžu.

Tas, kas dabīgi katram ir ielikts, tātad sievietei - būt mātei un vīrietim - rūpēties par savu ģimeni, acīmredzot nāk par labu veselībai.

Tātad laulība ir ļoti svarīga gan pašiem pāriem, gan viņu bērniem.  Tādēļ ilgtermiņa mērķis ir stiprināt laulības institūciju un arī strādāt pie tā, lai laulība būtu stipra, lai tajā būtu mīlestības pilnas attiecības.

Valstij ir jādara viss, lai bērni dzimtu laulātās ģimenēs, kurās ir tēvs un māte, nevis jāsāk runāt par to, ka ģimenes ir dažādas un ģimenes jēdziens ir jāpaplašina!

Sasāpējis jautājums ir par daudzbēnu ģimenēm un valsts atbalstu - kādi ir jūsu priekšlikumi, kas būtu uzlabojums daudzbērnu ģimeņu atbalsta politikā?

Noteikti mēs runāsim arī par daudzbērnu ģimeņu problemātiku.

Ir vajadzīgs daudz lielāks atbalsts un mēs vēlamies, lai mūsu bērni un ģimenes būtu novērtētas. Un daudz bērnu ģimenes! Ir tik daudz jauku ģimeņu, kurām šodien ir tik grūti izdzīvot tieši tā iemesla dēļ, ka finansiālais atbalsts ir tik ļoti mazs.

Mēs vienmēr uzsveram to, ka daudzbērnu ģimenes nedrīkst diskriminēt, tās ir jāatbalsta. Ir jāsakārto sociālā un ekonomiskā vide, lai īpaši daudzbērnu ģimenes justos labi un tām būtu atvieglojumi.

Ir nepieciešams ieviest atbalsta nodokļu atvieglojumu sistēmu ģimenēm ar bērniem un palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamo minimumu personām, kuras audzina nepilngadīgos bērnus. Būtu labi, ja ar katru nākamo bērnu te būtu koeficients.

Vēl, protams, būtiski, lai bērniem būtu nodrošinātas pusdienas skolā un es domāju, ka daudzbērnu ģimenēs ļoti izjutīs arī Rīgas Dome nodrošināto skolēnu bezmaksas pārvietošanos sabiedriskajā transportā.

Tātad nepieciešams jebkura veida atbalsts, kurš radītu daudzbērnu ģimenēm ekonomisko drošību!

Kopējais uzstādījums ir šāds: īpaši ir jāatbalsta un jāsniedz priekšrocības daudzbērnu ģimenēm.

Līva Zaksa, www.maminuklubs.lv

Foto: LETA