Ārsti: pirms izlemjat dzemdēt mājās, labi padomājiet!

Tā reizēm notiek. Un tā reizēm notiks. Filosofiski atzīmē Māmiņu Kluba aptaujātie speciālisti, kurus mēs lūdzām rekomendēt esošo situāciju, kurā māmiņa, izvēloties mājdzemdības, bērniņu zaudēja.

 

 

Atgādinām, ka Ievas (vārds mainīts) dzemdībās sākās 39.grūtniecības nedēļā. Tā bija svētdiena. Pulksten 11.00 no rīta mans bērniņš vēderā vēl kustējās, žagojās. Piecēlos, aizgāju uz tualeti, atnācu atpakaļ, apgūlos gultā un pamanīju, ka uz gultas sarkans pleķītis - asinis,» stāsta Ieva. Vecmāte devusi padomus pa telefonu, bet pie dzemdētājas ieradusies ap vieniem, diviem. Mazulis tajā brīdī bija jau miris, kā konstatēja Stradiņa slimnīcas ārsti, kuri veica ķeizargriezienu.

 

Kāpēc tā notika un kas ir vainīgs?

 

Tie ir galvenie jautājumi, kas parādījās pēc ziņas publicēšanas. Uz tiem jautājumiem varēs sniegt atbildes tikai Veselības inspekcija, pie kuras, pēc avīzes "Diena" informācijas, griezīsies Ieva ar lūgumu izmeklēt šo gadījumu.

 

Bet pat tad, ja to nedarīs Ieva, to darīs Veselības ministrija. Par to Māmiņu Klubam paziņoja ministrijas preses sekretāre Egita Pole: "Mēs uzzinājām par notikušo no preses un, protams, nevaram ignorēt šo gadījumu, tāpēc lūgsim Inspekcijas ekspertus izmeklēt notikušo."

 

 

Atkarībā no pārbaudes rezultātiem, Veselības inspekcija var griezties ar lūgumu pie  Latvijas Vecmāšu asociācijas anulēt tās vecmātes sertifikātu, kura pieņēma šīs dzemdības, viņa var tikt saukta pie administratīvās atbildības vai arī var tikt iesniegti dokumenti prokuratūrā ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu.

 

Izmeklēšana var ilgt 1-4 mēnešus.

 

Neapmierināto praktiski nav

 

Veselības aizsardzības inspekcijas eksperti 2009.gadā izskatīja 37 lietas ar lūgumu novērtēt ginekoloģisko aprūpi un palīdzību dzemdībās, par samērīgu tika atzītas 6 prasības. Attiecībā uz mājdzemdībām 2009.gadā inspekcija saņēma 2 pieteikumus un abi tika atzīti par nepamatotiem.

 

Pirmajā ceturksnī 2010.gadā inspekcija izskatīja 7 pieteikumus par ginekoloģisko aprūpi un palīdzību dzemdību laikā. Pēc pārbaudes par pamatotiem tika atzīti 5 pieteikumi.

 

Pēc Māmiņu kluba lūguma Inspekcijas preses sekretāre sagatavoja statistikas datus par saņemtajiem pieteikumiem attiecībā uz mājdzemdībām laika periodā no 2004. gada līdz 2009.gadam.

 

	2004	2005	2006	2007	2008	2009
Pieteikumu skaits par mājdzemdībām	0	0	1	1	2	2
Mājdzemdību pieteikumu skaits, kas tika atzīti par pamatotiem	0	0	1	0	0	0

Inspekcija uzsvēra: neskatoties uz to, ka pēdējos gados mājdzemdībās dzimušo bērniņu skaits ir palielinājies, saņemto pieteikumu skaits parāda, ka pakalpojuma kvalitātes izaugsme nav novērota.

 

"Ir arī jāatzīmē, ka parasti pieteikumus iesniedz trešās personas (slimnīcas, citas organizācijas), nevis pašas dzemdētājas vai viņu ģimeņu locekļi," papildina Veselības inspekcijas Sabiedrisko attiecību nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vīksna.

Neko tādu nedrīkst risnāt pa telefonu!

 

"Mēs tur nebijām. Mēs nevaram spriest par notikušo," viens pēc otra atzīst ārsti un valsts iestāžu darbinieki..

 

Tomēr par vienu visi bija vienisprātis: ja sieviete saka, ka ir parādījušās asinis, tad ir ļoti svarīgi ne tikai pajautāt sīkāk par to, kādi ir simptomi, cik liela ir asiņošana, bet arī apskatīt pacienti. Ja vecmāte nevar to izdarīt pati, tad sieviete vismaz ir jānosūta uz tuvāko slimnīcu.

 

"Ja ir parādījušies asiņaini izdalījumi, tad svarīgi ir parūpēties par to, lai sieviete stundas laikā tiktu nogādāta stacionārā," stāsta Latvijas ģimenes centra klīnikas, dzemdību sagatavošanas kursu vadītāja Māmiņu Klubā vecmāte Inese Kampuse."Novērtēt, cik nopietna ir situācija, var tikai personīgi apskatot pacientu."

 

"Pat tad, ja sievietei viss grūtniecības laiks noritējis ideāli, pēdējā brīdī kaut kas var noiet greizi, piemēram, sākties placentas atslāņošanās. Un šādā gadījumā viss notiek strauji un jārīkojas ātri. Ja sieviete būtu bijusi slimnīcā, būtu paklausīti sirdstoņi, veikta apskate un visticamāk, ka veikta ķeizargrieziena operācija," uzskata Bulduru slimnīcas dzemdību nodaļas neonatologs Dina Krūze.

 

Tam piekrīt ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas perinatālās aprūpes centra vadītāja Maira Jansone: "Situācijā, kad sākas asiņošana vai kad augļa kustības nav jūtamas, nekavējoties jāgriežas pie speciālista, šajā gadījumā - jādodas uz slimnīcu. Tikai speciālists var izvērtēt, vai bažām ir pamats. Nevajadzētu konsultēt pacientu pa telefonu. Dažreiz vispirms auglis aiziet bojā un tikai pēc tam atslāņojas placenta, citreiz - otrādi. Kāpēc vesels auglis aiziet bojā līdz dzemdībām, 50% gadījumu (pēc pasaules literatūras) tā arī netiek noskaidrots. Tam it kā nebūtu nekāda iemesla."

Arī dzemdību namā bērni mirst..

 

Bet! Arī atrašanās stacionārā negarantē to, ka viss notiks gludi. Situācijās mēdz būt dažādas.Mazuļi mirst ne tikai mājdzemdībās, bet arī dzemdībās, kas tiek pieņemtas dzemdību nodaļās.

 

"Tā ir patiesība. Garantijas neviens nevar dot. Mēs nevaram noliegt, ka šādas situācijas gadās arī stacionārā," atzīst Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Dace Rezeberga.

 

"Nevar apgalvot, ka "redz, slimnīcā bērns būtu izglābts..". Bet iespēja,ka bērns būtu ticis izglābts, ir augstāka," piebilst Dina Krūze. "Ja kaut kas notiek slimnīcā, tad vaina jāuzņemas medicīniskajam personālam, bet šādā gadījumā.. grūti pateikt.."

 

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neonatoloģijas klīnikas Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas virsārste Dace Tropa uzskata, ka mājdzemdības ir katra paša vecāka izvēle un atbildība. Tātad, ja ģimene izvēlas mājdzemdības, tad tā ir atbildīga par visu, kas notiek ar bērnu: "Pirms dzemdībām vecākiem ir iespēja doties pēc padoma pie ģimenes ārsta, vecmātes, neontaologa un uzzināt, kāds būs jaundzimušais,noskaidrot,kādas fizioloģiskās izmaiņas var būt, uzzināt visu par dzemdībām, par iespējamo risku...."

 

"Pat pie ideālas grūtniecības norises un normālās dzemdībās var pēkšņi izveidoties situācija, kad visu izšķir minūtes. Tad ir ļoti svarīgi, cik tālu paciente atrodas no stacionāra. Tāpēc galveno atbildību par mājdzemdībām tomēr uzņemas pati sieviete," atzīst Maira Jansone.

 

Aizliegt dzemdēt mājās?

 

"Pasaulē mājas dzemdības ir diezgan populāras, bet, piemēram, Austrālijā un Amerikā pēc statistikas novērtēšanas (mājdzemdību skaita un perinatālās mirstības skaita pieaugums), tika ieviesti daži ierobežojumi likumdošanas līmenī. Nīderlandē, kura tiek uzskatīta par mājdzemdību priekšzīmības modeli, arī nevar viennozīmīgi vērtēt mājdzemdības," norāda Dace Tropa.

 

Bet ko par to domājat jūs? Spriežot pēc komentāriem rakstā Mājas dzemdībās nomirst bērns daži uzskata, ka mājdzemdības vajadzētu aizliegt.

 

Tomēr visi speciālisti, pat tie, kuri principā ir pret mājas dzemdībām, ir pārliecināti, ka sievietēm ir jāsniedz izvēles iespējas.

 

"Ja mēs aizliegsim, mēs pārkāpjam cilvēka tiesības uz brīvību. Galvenais, ka vecmātes visu godīgi izstāsta par dzemdībām un brīdina par visiem riskiem. Personīgi es esmu pret mājdzemdībām. Daudzus gadus strādājot šajā sfērā, esmu sapratusi, ka ir lietas, kuras nevar iepriekš paredzēt, kad pāris minūtes var izšķirt likteņus, bet, iespējams, šīs minūtes ir patērētas ceļā. Stacionārā jebkurā gadījumā būtu bijusi operatīvāka rīcība,"stāsta Dace Rezeberga.

 

"Mājas dzemdībās ir daudz pozitīvu aspektu tam, ko sieviete pārdzīvo mājās un to nevar salīdzināt ar dzemdībām stacionārā. Ir ļoti daudz plusu, to es neapstrīdu. Bet tomēr es vairāk esmu pret mājas dzemdībām, jo uzskaty, ka mūsu valsts veselības aprūpes sistēma nav gatava tam," ar savu viedokli dalās Dina Krūze.

 

Kas dzemdē mājās

 

Inese Kampuse tuvākajā laikā plāno iegūt sertifikātu, kas ļauj pieņemt dzemdības mājās. Vecmāte Astrīda Millere pieņem dzemdības jau no 2004.gada, kad Latvijā oficiāli tika atļautas mājas dzemdības.

 

Pēc pašreizēja pētījuma datiem, pieaudzis vidējais vecums sievietēm, kuras izvēlas dzemdēt mājās- 29 gadi. Lielākā daļa labi izglītoti. Ienākumi-vidēji augsti. Dzīvesvieta- Rīga.

 

Biežāk minētā (76%) motivācija mājdzemdībām ir „dabisks pasaules skatījums un vēlme kontrolēt dzemdību norisi, piedzīvot dzemdības bez iejaukšanās”, otrs — „vēlēšanās pašai uzņemties atbildību par radībām, ietekmēt lēmumus” (38%).

 

"Sievietēm ir jābūt gatavām dzemdēt mājās. Psiholoģiski. Ja viņa ir gatava (to var saprast no sarunas, argumentu uzklausīšanas), tad ir svarīg, lai fizioloģiski nebūtu nekādu patoloģiju.Tas noskaidrojas jau grūtniecības laikā,"stāsa Astrūda. Līgums vienmēr tiek slēgts ar klīniku. "Mēs turp dodamies, ja situācija to prasa vai arī viņa var mainīt savas domas un dzemdēt stacionārā. Un tā notiek."

 

Dzemdē un dzemdēs!

 

 

"Jā,daudziem nepatīk, ka Latvijā ir šāda izvēle, bet visos laikos ir notikušas dzemdības mājās un tā tas arī turpināsies," nešaubās Astrīda Millere. Mājdzemdību pretinieki šādā gadījumā saka "redziet, tas ir bīstami", bet piekritējus tas nebiedē, jo tā tomēr ir ļoti individuāla lieta. Šādu lēmumu nepieņem pēkšņi, bet gan rūpīgi apsverot to. Bet izvēlei ir jābūt.

 

Apsveriet savu lēmumu dzemdēt mājās ļoti nopietni, iesaka Dace Tropa, izskatot visus jautājumus par mājas dzemdības un izvēlētās vecmātes profesionalitāti, tāpat ir jāparūpējas par to, lai nepieciešamības gadījumā jaundzimušais pēc iespējas ātrāk nonāktu ārstu redzeslokā.

 

"Pēc manām domām, ir jābūt ļoti drosmīgam cilvēkam, lai tam piekristu. Jābūt ļoti pārliecinātam par sevi, par savu vecmāti, bet vienalga vienmēr ir jābūt B plānam. Nekas, ja šis B plāns netiks izmantots, bet tam ir jābūt!" šādu nostāju pauž Dina Krūze.

 

Trīs traģiski gadījumi

Pēc vecmātes Dinas Ceples vārdiem traģiskie mājdzemdību gadījumi ir trīs, kas ir aprakstīti rakstā "Latvijas mājdzemdībās mirušie bērni".  Pēdējais gadījums- tas pats, par kuru ziņoja mediji. 

 

Pirmais — 2006. gadā, kad pirmajās dzemdībās nomira zēns — skaists un iznēsāts. Viņa dzīve izbeidzās pavisam īsu brīdi pirms piedzimšanas — tieši tik īsu, lai reanimācija, kas tika veikta, būtu izrādījusies nesekmīga. Kā katru bērna nāves gadījumu mājās, arī šo izskatīja Veselības inspekcija. Tika atklātas nepilnības vecmātes darbā, par ko izteikts brīdinājums un noteikta soda nauda. Pataloganatomiskais slēdziens: bērns gājis bojā intrauterīnas asfiksijas dēļ jeb noslāpstot.

 

Otrais — 2009. gadā. Šajās mājdzemdībās piedzima zēns ar iepriekš nediagnosticētu sirds maģistrālo asinsvadu translokāciju, respektīvi, iedzimtu sirdskaiti. Bērns nodzīvoja trīs dienas un aizgāja. Šeit var diskutēt par to, kā šis gadījums būtu beidzies, ja dzemdības būtu notikušas stacionārā. Būtu vai nebūtu iepriekš nezināmā sirdskaite pamanīta savlaicīgāk, būtu vai nebūtu mazulis izoperēts līdz trešajai dzīves dienai, būtu vai nebūtu izdzīvojis, būtu vai nebūtu invalīds uz mūžu... Mazulis nokļuva slimnīcā par vēlu, tādēļ operāciju nepiedzīvoja un aizgāja. Veselības inspekcija izskatīja arī šo gadījumu. Kļūdu mediķa darbā nekonstatēja.

 

Trešais — 2010.gadā, kad maza, grūtniecības laikā ilgstoši cietusi meitenīte, tā arī nesagaidījusi savu piedzimšanas svētku sākumu, aizgāja 38/39. grūtniecības nedēļā. Saistība ar mājdzemdībām tajā ir tikai tāda, ka līgums par plānotām mājdzemdībām uz to brīdi bija jau noslēgts. Tāpēc mājdzemdību vecmāte ieradās mājas vizītē pie sievietes, kurai bija neizteiktas dzemdes kontrakcijas un nedaudz asiņaini izdalījumi, ar ko sākas 80% normālu dzemdību. Mājvizītē konstatēja, ka mazā jau pirms kāda laika bija aizgājusi.

 

Tikai vēlāk patanatoma slēdzienā tika secināts, ka mazā jau ilgstoši cietusi no skābekļa un barības vielu bada. Viņai bija iedzimta patoloģija — nabassaitē trīs asinsvadu vietā bija izveidojušies tikai divi. Tieši tādēļ jau pašā gaidīšanas laika noslēgumā mazā bija neatbilstoši sīka grūtniecības laikam, tik vāja, lai, pievienojoties vēl kādai grūtniecības patoloģijai — placentas daļējai priekšlaicīgai atslāņošanai —, izlemtu aiziet atpakaļ pie Tēva. Tas nav nekas neparasts — šāda grūtniecības patoloģija jeb placentas priekšlaicīga atslāņošanās tiek konstatēta 1 no 225 grūtniecēm, un katrs piektais to piedzīvojušais mazulis aiziet.

 

Aleksandra Novaka

Māmiņu Klubs