Ķermeņa masāža
16.06 16:00-17:00
Izpārdots
Māmiņa Laila Logina, kandidējot uz skaistumkopšanas procedūrām 100,- Ls vērtībā, iesūtījusi jauku ceļojumu pa Kurzemi un pa Zemgali.
Zemgale- Kurzeme - Zemgale
{pic:1}
Tilts par Abavu Kandavā - Kandavā varam Abavu šķērsot pār vecāko laukakmens tiltu Latvijā (1873.g.). Tiltu atjaunoja no 1996.-1997.gadam. Restaurācijas gaitā tilta slāņi tika atjaunoti pat cilvēka augumā. Līdz tilta tapšanai pār Abavu cēlās ar parceltuvi. Gājējiem bija ierīkotas laipas.
{pic:2}
Abavas (Melderu) Velnala - Velna alas augstums ir 1,6 metri, grīdas laukums 7 m2. Populārs tūrisma objekts. Ap 40 m uz R atrodas arī Velnakmens.
Noeja pa kāpnēm noved strauta gultnē. Tās kreisajā krastā atrodas smilšakmens atsegums (sk.) ar divām alām. Lielākā no tām ir Velnala, pēc nostāstiem tā esot rakta un, ka alas garums ir 8,5 m, augstums 2,4, platums ap 1 m, ieeja šaura. Smilšakmenī atrastas bruņuzivju fosīlijas.Uz augšu pa strauta gultni atrodas krauja siena, kuras augšdaļā ir smilšakmens, bet virs tā - sadrupis dolomīts - uz abu iežu robežas arī ir nedrošas alas.
{pic:3}
Melderu (Abavas) Velna akmens (Velnakmens) - Citi nosaukumi - Matkules, Baltā kroga, Kalnamuižas akmens. Tas ir 18 m3 liels kulta akmens ainaviskā vietā pie Abavas senlejas. Akmens augstums ir 2,1 m, garums 5,2 m, platums 4,2 m, apkārtmērs 15 m. Tas ir gandrīz ovāls, iesarkanas krāsas. Novietots uz pamatiem neatminamā senatnē. R no akmens ir pakalniņš, kurš gan ap 1980. gadu papildus apbērts ar zemi, lai veidotu slaloma trasi. 1976. gadā pie akmens notikuši izrakumi. Atrasta bieza ogļu kārta un aproce no bronzas stīpiņas, kādas lietotas mūsu ēras pirmajos gadsimtos. DA no akmens, meža malā var novērot atbalsi, kas it kā nāk no debesīm.
{pic:4}
Sabiles pilskalns - Pilskalns atrodas 25 metru augstumā virs Sabiles un 110 metru virs jūras līmeņa. Pilskalna vienīgā no dabas neaizsargātā A puse nocietināta ar 3 m dziļu un 10 m platu grāvi, aiz kura uzbūvēts ap 5 m augsts valnis 45x60 m liels. Kalna pakāji apjož ap 10 m plata terase.
Arheoloģiskie izrakumi pirms 25 gadiem liecināja, ka pilskalnu 10.- 13.gadsimtā apdzīvojuši lībieši.
Uz austrumiem no 10. līdz 16.gadsimtam atradusies Sabiles senpilsēta. Noskaidrots, ka pilsētā varēja būt dzīvojuši ap 100 cilvēku. Arheoloģiskajos izrakumos tur tika atrastas visdažādākās senlietas – naži un īleni, arkla lemeši un makšķerāķi, saktas un gredzeni, trauki un arī 14.gadsimta monētas un daudzi citi priekšmeti. Arī tādi, kas liecina, ka sabilnieki piedalījušies dažādās kulta izdarībās.
{pic:5}
Abavas Rumba - Augstums: Par šī ūdenskrituma augstumu vienprātības nav. Tā augstums esot 0,5 m, taču ap 7 m garā posmā ūdenskrituma augstums esot 1,1 metri. Citi izmērījuši, ka tas ir 2 m augsts.
Platums: 30 - 35 metri - tiek uzskatīts par otru platāko Latvijas ūdenskritumu.
Upe: Abava
Pieejamība: Ļoti viegli, uz ūdenskritumu norāda ceļazīmes
Atrašanās vieta: Talsu rajons, Sabiles novads, Abava ap 4 km lejpus Sabiles tiltam.
Apraksts: Abavas rumba līdzinās krāšņai krācei - pār ieslīpu Pļaviņu svītas dolomīta kāpli plūst pāri upe, kas parasti ir bagāta ar ūdeni. Pie rumbas jau gadu desmitiem pastāv populāra tūristu apmetne, te notikušas zaļumballes, dažādi citi notikumi. 1990to gadu vidū šķita, ka neorganizētais tūrisms ar atkritumiem un troksni nomāks šīs vietas burvību, taču ūdenskritumam piegulošās teritorijas īpašnieks atkal spēja padarīt to pievilcīgu. Tagad vasarās pie Abavas rumbas bieži redzēsiet ūdens tūristu nometnes, dažādus skolu pasākumus, vai vienkārši - ģimenes izbraukumā.
{pic:6}
Veģu (Veģupītes) ūdenskritums- Augstums: Ap 1,7 metri 11 metrus garā posmā
Platums: Ap 2,5 m
Upe: Veģupīte
Pieejamība: Ļoti viegli - tieši pie Kuldīgas - Kandavas šosejas.
Atrašanās vieta: Talsu rajons, Sabiles novads, Veģos, uz Abavas pusi no Kandavas - Kuldīgas ceļa.
Apraksts: Ūdenskritums līst pār Pļaviņu svītas dolomītiem - senu rifveida barjeru.
Dažādos avotos ir pretrunīga informācija par ūdenskritumu skaitu Veģupītē. Ap 250 metrus lejāk upītē ir neliela dolomīta kāplīte, uz kuras, starp citu, iekārtojies liels laukakmens. Pie pašas ietekas Abavā esot izteikts ūdenskritums. Ir informācija, ka cits ūdenskritums esot atradies augstāk pa straumi, bet esot iznīcināts.
{pic:8}
Valgales (Sudmaļu) apakšējais ūdenskritums - Augstums: 8 - 10 m
Platums: Ap 15 m
Upe: Sudmaļupīte (Valgale)
Pieejamība: vidēji grūti - nākas iet caur krūmiem.
Atrašanās vieta: Talsu rajons, Sabiles novads, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē, ap 100 m lejpus augšējam ūdenskritumam.
Apraksts: Literatūras avoti diezgan vienoti norāda, ka Sudmaļupītē ir divi ūdenskritumi. Pēc pirmā, pārliecinošā ūdenskrituma aplūkošanas rodas problēmas atrast otro. Lejup pa straumi ap 80 metrus no pirmā ūdenskrituma redzama neliela, bet izteikta dolomīta kāplīte. Vēl kādus 40 metrus tālāk ir augstāka kāple, kura nav vertikāla. Abas šīs kāples labi redzamas tikai pie zema ūdens, un īpaši neatbilst vārdam “ūdenskritums”.
{pic:9}
„Jāņkalni” - ,,Jāņkalnu" Folkloras taka iepazīstina ar mūsu senču rakstiem ,zīmēm un dievībām , kas ir mūsu folkloras mantojums .Izglītojošs mērķis skolēniem iepazīties ar senlatviešu ieražām,iepazīt folkloru ,izprast tautu dainas . Takas garums ir apmēram 1,5 km . Laika izteiksmē tā aizņem divas stundas . Piedāvājumā var iziet arī Latvijas karti —labirintu ar 19 etnogrāfiskajiem novadiem.
{pic:10}
"Laumu dabas parks" - Parka teritorijā izveidotas vairākas takas: Bišu taka, Augu taka, Meža taka, Putnu taka un Sporta taka. Vislielāko atzinību apmeklētāju vidū izpelnījusies Bišu taka, kurā netradicionālā veidā ar dažādu atrakciju palīdzību tiek iepazīta bišu dzīve. Apmeklētājiem iespējams gan aplūkot pašas bites, gan izmēģināt uzkāpt kokā ar bitenieka darba piederumu - dzeini, gan arī liet vaska sveces. Augu takā aplūkojami ūdensrožu, rododendru, ogu īvju u.c. dekoratīvo augu stādījumi. Dabas atpūtas parks "Laumas" iemantojis apmeklētāju apbrīnu arī ar saviem zinošiem gidiem. Te iekārtots arī minigolfa laukums.
{pic:11}
Rojas bāka
Rojas Jūras zvejniecības muzejs - Muzejs atvērts 1971. gadā. Tas sniedz ieskatu apkārtējo zvejniekciemu kultūrā un amatniecībā (1900–1940). Ekspozīcija stāsta par piekrastes zvejniecību un zivju apstrādi no gadsimta sākuma līdz 1940. gadam, kā arī, par zvejnieku kolhoza „Banga“ vēsturi. Muzeja krājumā ir materiāli par K. Valdemāra jūrskolām Ziemeļkurzemes piekrastē un buriniekiem 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Izstāžu zālē regulāri notiek gleznu, rokdarbu, keramikas un ziedu izstādes.
Pastaiga gar Ķirķragu
Kaltenes krasta veidojumi IV - Reti sastopami Litorīnas jūras krasta veidojumi; nogulumi (senais jūras valnis) ar bagātu Litorīnas laika molusku atlieku saturu. Pārstāvētie jūras moluski ir Cardium edule, Macoma baltica, Mytilus edulis, Litorina litorae etc.). Pamatelements ir Litorīnas jūras abrāzijas krauja, kuras piekāje tagad atrodas 5 - 6 m vjl. Kraujas relatīvais augstums ir 4 - 10 m, slīpums - 25 - 28 grādi. To veido laukakmeņi un oļi, daļēji arī devona smilšakmeņi un māli. Kraujas piekājei pieguļ 1- 150 m plata abrāzijas terase, ko jūras piekrastē norobežo kāple, kuras piekājes augstums ir 1,2 - 1,7 m. Aiz tās atrodas tagadējā pludmale.
Kaltenes jūrmala ir krāšņa un akmeņaina. Pie stāvvietas pār akmeņiem jūrā plūst ar dzelzi bagāts strauts. Tepat jūras krastā iznāk arī devona māli.
{pic:12}
Mērsraga bāka - 1873.gadā Rīgas biržas komitejas lūdza Jūrlietu ministrijas Hidrogrāfijas dienestam Pēterburgā pēc iespējas ātrāk ierīkot bāku Mērsragā, jo akmeņainais sēklis apdraud tos kuģus, kas kaut nedaudz novirzījušie no līnijas starp Kolkas uguns kuģi un Daugavas grīvu. Rīgas biržas komiteja sedz visus ar bākas uzstādīšanu saistītos izdevumus, metāla tornis, laterna un optiskais aparāts tika iegādāts Parīzē. Mērsraga bāka tika iesvētīta 1875.gada 10.septembrī. Bākas uguns augstums ir 21,3 m.
Kafejnīca” Trīs vīri laivā" – pusdienas/vakariņas
Caur Ķesterciemu, Tukumu atpakaļ uz Jelgavu.
Izmantotā literatūra:
http://www.financenet.lv/zinas/latvija/article.php?id=41326
lv.wikipedia.org/