Atklājot konkursu "Gatavojamies Adventei", māmiņa Ina Eigenfelde iesūtījusi pagājušā gada vainadziņu.
{pic:1}
Lai arī vainags ir pagājušā gada, ar šo vainagu mūsu ģimenei ir īpaša saikne. Mazliet pastāstīšu par to: ar vīru centāmies tikt pie mazulīša jau pusgadu, bet bez rezultātiem. Tad adventes vainagu pinot, klusi sirsniņā cerēju, ka nu varbūt šoreiz, ir taču klusais gaidīšanas laiks, klusais cerību laiks. Kā saka- svecīti, kad vainadziņā degsi- sirdī klusi plauks cerība un es ticēšu, cerēšu. Ar šiem vārdiem sirdī tieši Ziemassvētku vakarā uzzinājām, ka mēs būsim beidzot trīs! Mūsu mazulītis bija pieteicies. Arī šogad šim vainadziņam būs īpaša vieta- rotās mūsu durvis, kā simbols, ka tieši viņš atvēra durvis mūsu sapnim!
Par vainagu- vainaga pamatam izmantotas vīnogulāju stīgas, kas satītas vainagā- aplī. Apelsīns sagriezts šķēlītēs un izžāvēts uz radiatora, nopūsts ar zelta krāsu un pielīmēts pie vainadziņa. Pieliek arī mazos dekoratīvos ābolīšus, ķirsīšus un zeltītās bumbiņas. Vainaga gatavošana aizņēma apmēram 1 stundu. Tas ir ļoti vienkārši un ātri. Svecītes turas uz svečuturīšiem, kas arī ir pielīmēti vainadziņam!
Šogad plānā ir jauns vainags ar dominējošām krāsām- zils un sudrabs.
sirsnīgs stāstiņš un iedvesmojošs vainadziņš 😉
cik jauks vainadzinjsh un staastinjsh arii...
skaists stāsts
man arī patīk...smuks😀superīgas krāsas😀
Stāsts tik tiešām skaists😀Brīnumi notiek vajag tikai ticēt!😀
pievienojos Ilžukam 😀