27.05 10:00-17:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Nedaudz mazāk nekā pusei jeb 48% Latvijas mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā labklājība ir pasliktinājusies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais mājsaimniecību labklājības pētījums.
Labklājība pasliktinājusies
Šā gada pirmajā ceturksnī un arī 2010.gada pēdējā ceturksnī 52% mājsaimniecību norādīja, ka to labklājība pēdējā gada laikā ir pasliktinājusies.
Savukārt 2010.gada pirmajā ceturksnī uz labklājības pasliktināšanos norādīja pat 75% mājsaimniecību, otrajā ceturksnī - 66% mājsaimniecību, bet trešajā ceturksnī - 56% mājsaimniecību.
Šā gada otrajā ceturksnī biežāk uz labklājības pasliktināšanos norādījuši pilsētās dzīvojošie - 49%. Savukārt laukos dzīvojošie 46% gadījumu atzinuši, ka to materiālā situācija 12 mēnešu laikā ir pasliktinājusies.
Taupa uz pārtiku
Šā gada otrajā ceturksnī 44% mājsaimniecību bijušas spiestas taupīt uz pamata pārtikas produktu iegādi, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā pirms gada, kad pārtikas produktu iegādi taupības nolūkos samazināja 40% mājsaimniecību.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais mājsaimniecību labklājības apsekojums liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī kartupeļu, maizes, putraimu, olu un piena iegādi taupības nolūkos samazināja 40% mājsaimniecību, pērn pēdējā un trešajā ceturksnī šādu mājsaimniecību skaits veidoja 38%.
Savukārt izplatītākais taupības pasākums mājsaimniecību vidū ir atteikšanās no apģērba iegādes. Šādu taupības pasākumu šogad otrajā ceturksnī bija izvēlējušies 56% mājsaimniecību, kas ir nedaudz mazāk nekā pērn atbilstošajā posmā, kad šis rādītājs bija 57%.
21% nepietiek vizītei pie ārsta
Šā gada otrajā ceturksnī joprojām katra piektā jeb 21% mājsaimniecību nepietiekamo finanšu līdzekļu dēļ atlika vizīti pie ārsta, 22% nepirka ārsta parakstītos medikamentus, jo nepietika līdzekļu to iegādei, bet 20% kavēja īres vai komunālos maksājumus.
Dati liecina par nelielu stabilizāciju
Kā norāda statistiķi, iegūtie rezultāti liecina par nelielu situācijas stabilizāciju, jo negatīvo novērtējumu skaits sarūk, lai gan šogad tas vairs nenotika tik strauji.
Kā galvenie labklājības pasliktināšanās iemesli mājsaimniecībās tika nosaukti darba samaksas samazināšanās, pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās, darba zaudēšana, darba meklējumu pārtraukšana, jo zuda cerības to atrast, u.c. iemesli.
Pārtika pasliktina labklājību
Ja iepriekšējā gada sākumā galvenais labklājības pasliktināšanās iemesls bija darba samaksas samazināšanās, tad, sākot ar 2010.gada trešo ceturksni, - pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās. Joprojām lielas problēmas rada darba atrašana.
Šā gada otrajā ceturksnī tikai 14% no kopējā mājsaimniecību skaita, kurās dzīvojošie meklēja darbu, kāds no viņiem to bija atradis.
Savukārt 11% no mājsaimniecībām, kurās kāds no tajās dzīvojošajiem nodarbojās ar savu uzņēmējdarbību, atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc viņu uzņēmumā ražotās produkcijas.
CSP aptauju veica ar Pasaules Bankas ekspertu atbalstu. Aptaujas laikā viena persona no mājsaimniecības sniedz informāciju par ekonomiskās situācijas izmaiņām visā mājsaimniecībā pēdējo 12 mēnešu laikā. 2011.gada otrajā ceturksnī CSP informāciju ieguva no 3400 mājsaimniecībām, un iegūtie dati tika vispārināti uz visām privātajām mājsaimniecībām valstī.
Nozare.lv