21.gadsimtā jēdziens "privātā dzīve" vairs neeksistē

Nu jā, tieši tā- šī bija mana diena, kur pa starpu atbildot uz Jūsu jautājumiem paspēju vēl aizbraukt līdz Vilcei- pakaļ savai meitai, jo viņa bija pie tēta… Un kas visinteresantākais, man bērns uz mani abižojies…

Mamma mājās nav- vakaros pārnāk, no rītiem jau prom… Un te vēl pirmā nakts bez mammas…  Atverot durvis, es liecos pretī savam bērnam- bet mazā mani atpazinusi pagriežas un dodas prom… Veselu stundu vēl dabūju visādi pielabināties… :)

Jā, es jau reāli saprotu, ka patiešām- tagad apdalu savu bērnu un noteikti, ja apstākļi nespiestu šādu soli nespert, jo aptvert to, ka mazā neguļ pa naktīm, bet visu laiku mostas augšā, lai tik nepalaistu garām šo mirkli, kad mamma aiziet uz darbu- un mamma līdz ar viņu neguļ… Lai arī ir nepatīkami, vēlētos pat lietot vārdu traģiski- ,protams, liekas un ko es arī sev skaidroju, ka es šo nebūšanu kopā kompensēšu, bet reāli notiek tā, ka nevis kompensēju, bet pieļauju vairāk niķu, jo, pati apzinoties mūsu kopības brīžu sarukšanu, esmu kļuvusi krietni pielaidīgāka- tā iemesla pēc, ka neesmu vairs pa dienu kopā ar viņu. Lai gan šeit var aiziet jau līdz otrai galējībai- ja mamma nestrādās, kā tad vispār izdzīvos...

Darbs man vienmēr ir bijis ļoti svarīgs un tagad saprotu, ka bērns izmaina ne tikai tavu ikdienu, bet arī attieksmi prêt lietām, ja kādreiz man bija primāri darba rezultāti- mazāk svarīgs bija materiālais, svarīgi bija darīt darbu, kas man gāja pie sirds, kur varēju saskarties ar jauniem izaicinajumiem uzņemties atbildību- būt pastāvīgā stresā un ne tikai justies, bet arī censties būt praktiski neaizvietojama, tad tagad, man prioritātes ir sadalītas citādi: man ir svarīgs darba grafiks, darba vietas atrašanās un alga, jā, beidzot esmu sagaidījusi mirkli, kad materiālajam manā dzīvē ir nozīme- nezinu, iespējams, krīze ir vainojama… :)

Projekts ir interesants- un ja pirms tam domāju, ka aizņem daudz laika, tad tagad saprotu, ka mierīgi varēju ieplanot šo aktivitāti arī jebkurā savā darba dienā, laiks pietiktu, gan pildīt savus tiešos pienākumus, gan atbildēt uz jūsu jautājumiem… :)

Par savu dienu teikšu tā! Bija interesanti izlasīt pašai ko tur sarakstīju, jo es rakstu pēc emocijām un nerakstu melnrakstus-kā arī nesaglabāju sev! Un izjūtas man ir dažādas- vienu dienu es dzīvi redzu rozā krāsā, citu dienu jau tā ir palikusi pelēka… Paldies visiem, kas jautāja par jautājumiem, man bija prieks un patīkami atbildēt uz tiem.

Mēs dzīvojam 21.gs. un tagad jēdziens “privātā dzīve”- vairs neeksistē- ir tikai jautājums, kā tu vēlies savu dzīvi publiskot… ? :)

***

Izmanto iespēju arī Tu un piesakies SAVAI DIENAI Māmiņu Klubā, iesūtot īsu pieteikumu, pāris fotogrāfijas šeit!

PAŠREIZ PIETEIKUŠIES

12.jūnijs - BRĪVDIENĀS ATPŪŠAMIES :)

13.jūnijs - BRĪVDIENĀS ATPŪŠAMIES :)

14.jūnijs - Karina Lapiņa (jordanija)

15.jūnijs - Inese Meistere (imeistere) 

16.jūnijs - portāla Māmiņu Klubs redaktore Kristīne

17.jūnijs - ....

18.jūnijs - ....

19.jūnijs - BRĪVDIENĀS ATPŪŠAMIES :)

 18.jūnijs - BRĪVDIENĀS ATPŪŠAMIES :)

Iesūti savu pieteikumu caur podziņu "Kļūsti par Māmiņu Kluba autoru!"

Pastāsti savu stāstu, pievieno dažas bildes, norādi dienu, kurā vari atbildēt uz jautājumiem, un tālruņa numuru, lai nepieciešamības gadījumā varētu ar Tevi sazināties!