2. aprīļa konference „Autisms-ko darīt?” pulcē interesentus no visas Latvijas

Otrdien, 2.aprīlī starptautiskā uzmanība tiks veltīta autismam, problēmai, kas vieno daudzus, taču vēl arvien nav pietiekami izprasta. Arī Latvijā šīs dienas ietvaros no plkst. 11.00 līdz 17.00 Baltijas psiholoģijas un menedžmenta augstskolā (Lomonosova ielā 1/4) notiks konference „Autisms – ko darīt?”. Konferencei pietiekušies vairāk nekā 200 cilvēki no visas Latvijas - gan bērnu vecāki, studenti, speciālie pedagogi, ergoterapeiti, logopēdi, psihologi un citi speciālisti.

Konferencē tiks pārrunāti praktiski piemēri un ieteikumi darbā ar bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, bērnu vecāku pārstāvji novērtēs izglītības un sociālo pakalpojumu pieejamību, kā arī varēs noklausīties citas dažādas lekcijas par autismam aktuālām tēmām. RD Labklājības departamenta direktore Inese Švekle informēs par sociālajiem pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem ar īpašām vajadzībām Rīgas pilsētas pašvaldībā. Pēcpusdienā konferences dalībnieki varēs piedalīties 3 dažādās darbnīcās, uzzinot gan par jaunākajām tehnoloģijām un mācību metodēm bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, gan saņemt praktiskus padomus.

Autisms ir sarežģīti traucējumi, kas ietekmē cilvēka smadzeņu darbību. Tie ietekmē indivīda sociālās un komunikācijas iemaņas, kas bieži vien izpaužas kā mainīga un nepastāvīga uzvedība. Autisms  ir bieži sastopams – tas tiek diagnosticēts 1 no 150 cilvēkiem.

Viens no autisma paveidiem ir Aspergera sindroms, kas tiek uzskatīts par autiskā spektra traucējumu augsti funkcionējošu formu. Personām ar Aspergera sindromu arī raksturīgas saskarsmes un komunikācijas grūtības, bet intelektuālās spējas ir caurmēra vai virs vidējām. Neskatoties uz autisma izplatību, šie cilvēki ikdienas dzīvē saskaras ar dažādām grūtībām, ieskaitot problēmas ar precīzas diagnozes noteikšanu, atbilstošu terapiju, izglītību, nodarbinātību un integrāciju sabiedrībā.

Šī iemesla dēļ pirms sešiem gadiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja pasludināja Starptautisko Autisma dienu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību personu, kurām ir autisms, vajadzībām visā pasaulē.

Personu, kurām ir autisma tiesības ir ierakstītas Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Arī Eiropas Parlaments ir oficiāli atzinis šo personu tiesības, kad tās kā rakstiska deklarācija tika adaptētas Pamattiesību hartā. Tomēr Eiropā 3,3 miljoniem (2013. gadā) cilvēku, kuriem ir autisms, tiesības vēl arvien nav vienlīdzīgas ar pārējiem pilsoņiem.

“Lai panāktu tiesību vienlīdzību, sākot jau ar diagnozes precīzu noteikšanu un kvalitatīvu izglītību jau agrā bērnībā, turpinot ar nodarbinātību sasniedzot pilngadību un beidzot ar pienācīgu aprūpi vecāka gada gājuma cilvēkiem, ir nepieciešama vēl lielāka sabiedrības informētība,” skaidro Zsuzsanna Szilvasy, Autism-Europe prezidente.

Autisms ietekmē personas sociālās un komunikācijas iespējas, un tie var izpausties gan vieglā, gan smagā formā. Cilvēki ar viegliem uztveres traucējumiem var strādāt un mācīties kopā ar citiem cilvēkiem, lai gan viņiem var būt grūtības sazināties un būt sabiedriski aktīviem. Personām ar smagiem uzvedības traucējumiem ir nepieciešama 24 stundu uzraudzība visas dzīves laikā, arī ikdienišķās lietās, piemēram, ēdiena pagatavošana, mazgāšanās un apģērbšanās.

Autismu nav iespējams izārstēt, taču sapratne un atbalsts visas dzīves garumā var palīdzēt personai, kurai ir autisms, dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.