You made my day, jeb kā nomierināt satrauktas mammas prātu

Ir jaunas nedēļas sākums, cita pirmdiena, bet iesāktie darbi tie paši. Kā jau ziniet, mana dēla pirmā nedēļa dārziņā nebija gluži tāda kā biju plānojusi. Bet ko tu padarīsi, cilvēks domā, Dievs dara. :)

Tad nu šodien, atstājot Eli dārziņā, saprotams bija mans satraukums, kā nu būs. Jo no šodienas dārziņā jāpavada visa diena. Kas ir ne mazāk, ne vairāk kā 10 garas stundas. Audzinātājas pabrīdināju, ka atgriežos darbā, bet ja nu ĻOTI nepieciešams, lai zvana.

Rīta cēliens paiet mierīgi. Neviens nezvana. Ieminos kolēģim, varbūt man pašai piezvanīt un apjautāties? Viņš kā vīrietis praktiskais man atbild, ka viņaprāt tā nav laba ideja, jo ja reiz esmu vienojusies, ka nepieciešamības gadījumā zvanīs man, bet neviens nezvana, tātad .... nav nepieciešamības man zvanīt. Nu, piekritīsiet, loģika dzelžaina. :)

Un te pēkšņi ieskanas mans telefons. Esmu saņēmusi ziņu. Audzinātāja man atsūtīja ziņu, ka viss labi, ka Elis kārtīgi ēd, guļ un spēlējas. Un tam visam bonusā divas bildītes ar manu Eli.

Ziniet, ir tāds labs teiciens angļu valodā – You made my day, jeb latviski tas būtu Tu padarīji manu dienu īpašu. Jāsaka liels paldies jaukajai audzinātājai, kura manu dienu padarīja īpašu. Jo tas nu galīgi nav viņas darba pienākums fotoreportēt satrauktajiem vecākiem viņu bērnu dienas gaitu. Paldies, ka mana bērna audzinātāja ir tas cilvēks, kurai rūp nedaudz vairāk, kā vienkārši pildīt savus darba pienākumus. 

Kristīne