Vislabākās rotaļas bērns izdomā pats

Reti kura mamma dzīvo pilnīgā pašplūsmā un neko negatavo, lai bērns varētu rotaļāties. Neatkarīgi no tā, cik izplānota vai relaksēta ir mūsu ikdiena, mēs tomēr piedāvājam bērnam rotaļlietas, spēles, iesakām kādas aktivitātes vai ierādām, kā kaut kas darāms. Tomēr mani patiesi sajūsmina brīži, kad mana mazā divgadniece kaut ko no zila gaisa ir izdomājusi pati.

Brīži, kad mans “tikko vēl bēbītis” nāk klajā ar pašizdomātām rotaļām un sarunām, liek man iekšēji pašai lēkāt kā mazam bērnam. Ziniet, kāda ir viena no mūsmāju mīļākajām rotaļām? “Šļūcināmie dzīvnieki.” Tā radās, kad meita iedomājās savu dzīvnieku figūriņu kolekciju palaist lejup pa ieslīpi noliktu kasti – un favorītizklaide bija dzimusi. Viņa var izšļūcināt veselu kasti, pa starpai komentējot un skaidrojot attiecības ar dzīvniekiem. Ja kaste kaut kur nolikta malā, modrā acs to uzreiz pamana un jautā, kur ir viņas šļūcināmie dzīvnieki.

Ierastajā ikdienas maršrutā pēdējā laikā tiek iekļauta arī vismaz 20 minūšu “pipariņu stādīšanas” pauze. Annija ņem smiltis no gājēju celiņa malas un bārsta tās pienenēm pieaugušajā zālē. Kad jautāju, vai beidzot pietiks, atbildē nereti saņemu – nē, man vēl jāstāda! Nu ja, ko gan mamma saprot no kārtīgas dārzniecības. :) Tā ik dienu manas sagatavotās aktivitātes atkāpjas to priekšā, ko atklājusi viņa pati – 20 minūtes var knibināt no kokiem ķērpjus, ar koka gabaliņu berzēt jeb tīrīt galdu un sienas. Protams, reizēm ideju plūdumu nākas apturēt, jo zemei tomēr ir jāstāv puķu podā vai arī pie omas ieraudzītās kaķa kastītes saturs tomēr nav labākais materiāls pētniecībai.. tad ievelku elpu un dzīvojam tālāk.

Maza bērna izdoma ir tik pārsteidzoša, jo acu priekšā aug mazs cilvēciņš ar savām domām, idejām un savu viedokli par to, kā ir jābūt. Dažbrīd tas ir nogurdinoši, tomēr brīdī, kad mazā man paprasa dažas karotes, jo vārīšot saviem lāčiem ievārījumu, es mazlietiņ laimē staroju un domāju – ak, ko gan tu izdomāsi nākamo? :)