Vienmēr kopā-gan priekos, gan bēdās!

Katram bērniņam pienāk tas brīdis, kad ir grūti un vajag mammas vai tēta palīdzību. Un šajā mirklī mums vecākiem, bērniņam ir jāvelta lielāka uzmanība, mīļi vārdi un mīlestības pilns apskāviens. Manuprāt, kaprīzes, slimošanas laikā, ir jāpieņem un jāsaprot bērns. Vienmēr pret bērnu, grūtos brīžos, cenšos būt saprotoša un iejūtīga.

Spēku un mieru es smeļos no dabas. Ja jūtu, ka iziešu no rāmjiem, man atliek vien iziet pagalmā, pasēdēt lapenītē, sakārtot domas un pilna ar pozitīvām domām varu doties pie mīļajiem, man palīdz arī relaksējošā mūzika – tā manī rada harmoniju un atrodu līdzsvaru sevī.

Man pietiek laika gan bērnam, gan arī mājas solim. Strādāju pusslodzi, darbā atpūšos no ģimenes lietām un pēc darba atgriežoties mājās man jau iepriekš viss ir saplānots ko darīt. Ir brīdis mīļuma izpausmēm, ir brīdis kad darbojos ar bērnu – mācu bērnam viņam nepieciešamās lietas, kad bērns grib pabūt savā pasaulītē gatavoju ēst, piekārtoju māju. Kad mazais slimo, tad gribētos ņemt slimības lapu, jo gribās bērnam veltīt vairāk laika un sniegt atbalstu viņam grūtajā brīdī. Bet man ir liels atbalsts – bērniņa tētis, kurš atļauj man strādāt un pats pieskata un rūpējas par mazuli.

Slimošanas laikā bērniņam ikdienas nosacījumi nemainās. Mainās ikdienas ritms, darbošanās ar bērniņu ir mierīgāka, fiziskās aktivitātes tiek nomainītas pret radošām lietām, tiek darīts tas kas bērniņam ļoti patīk. Mazais grāmatas lasīt varētu no rīta līdz vakaram, ja vien viņam ļautu viņš ar krītiņiem un zīmuļiem izpaustos uz visām sienām.

Katra mīloša mamma var palīdzēt savam bēranam tikt galā ar jebkuru, pat vissmagāko slimību. Mamma slimajam bērnam ir kā zāles, kas ir stiprākas par tabletēm, pulverīšiem un mikstūrām. Tā uzskata slaveni bērnu psihiatri visā pasaulē.