Vējbakas arī mūsu mājās!

Marta sākumā pēc lielās slimošanas un rehabilitācijas Lauris beidzot devās uz bērnudārzu. Nogāja nedēļu bērnudārzā, brīvdienās izdauzījāmies svaigā gaisā un mazā tusiņā.

Tad nu pienāca 10.marta pirmdienas rīts, kad atkal jādodas uz bērnudārzu, bet ceļot Lauri sapratu, ka bērnudārzs nespīd, jo uz muguras un vēdera ir sarkanas pumpas. Protams, Lauris palika mājās un devās pie ārsta, kas apstiprināja, ka Laurim ir vējbakas, lai arī Lauris gada vecumā bija potēts pret vējbakām.

Ņemot vērā, ka pirmdienas rītā bija tikai 10 pumpas, bet vakarā jau 20 un sāka niezēt pēc Ululas rakstītā par Pētera slimošanu ar vējbakām devos uz aptieku un iegādājos PoxClin putas.

Pupas mums nāca klāt sešas dienas.

Tagad kad vējbakas praktiski beigušās jāsaka, ka šīs putas bija mūsu glābiņš, jo lai arī Lauris iztika bez temperatūras, tad nieze viņam nebija izturam un tieši pa nakti un PoxClin potas bija mūsu glābiņš puslīdz normālam miegam.

 Jāsaka, ka manī joprojām ir liels nemiers, jo Laurim tētis nav slimojis ar vējbakām. Un īsti nesaprotu cik ilgā laikā viņš varētu saslimt? No pirmās Laura saslimšanas dienas pagājušas 10 dienas un pagaidām tētis mums turas!

 Tagad izvērtējot vējbaku poti, ko Lauris saņēma gada vecumā, jāsaka, ja otro reizi būtu jāizvēlas vai potēt Lauri vai nē, es to noteikti darītu, jo izslimoja Lauris samērā viegli nekā atceros, kad slimoju es skolas vecumā.