25.06 18:00-20:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
Valsts izvirzītās prioritātes sabiedrības veselības jomā beidzot saskan ar sabiedrības viedokli - arī iedzīvotāji par sabiedrības par veselības prioritāti Nr. 1 nosauc mātes un bērna veselību, secināts Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas un lietišķo pētījumu aģentūras „Nikolo grupa” pētījumā „Mātes un bērna veselības politika sabiedrības vērtējumā”. Pētījumā noskaidrots, ko par Veselības ministrijas lēmumiem un veiktajiem uzlabojumiem Mātes un bērna gada ietvaros domā Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji. Šodien pētījuma prezentācijā piedalījās Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja dr. Dace Matule, lietišķo pētījumu aģentūras „Nikolo grupa” vadītājs, Dr.sc.pol. Jānis Ikstens, LR tiesībsargs Juris Jansons un RSU asoc. prof. Ilze Grope.
Iedzīvotājiem veselības aprūpē svarīgākais - pamatvajadzības
„Tas, ka 89 % aptaujāto par veselības aprūpes prioritāti nr.1 ir nosaukusi tieši mātes un bērna veselību, ir negaidīts rezultāts Latvijā. Valsts izvirzītās prioritātes sabiedrības veselības jomā beidzot saskan ar sabiedrības viedokli”, uzsver J. Ikstens. Kā nākamās būtiskākās valsts izvirzītās veselības politikas prioritātes nosauktas visiem vienādas veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana (84%) un efektīvas veselības aprūpes sistēmas izveide (85%). Vismazāk sabiedrība no valsts sagaida līdzdalību veselīga dzīvesveida veicināšanā (73%). Kā uzsvēra dr. Matule - diemžēl joprojām sabiedrība nenovērtē ieguvumus, ko dod profilakse.
No visiem pasākumiem, ko Veselības ministrija veikusi Mātes un bērna veselības gada ietvaros, iedzīvotāji visatzinīgāk novērtējuši: pirmstermiņa dzimušo bērnu un viņu māmiņu aprūpes pilnveidi (84%); papildu finansējumu, lai uzlabotu diagnostiku anomāliju noteikšanai (80%), 25% recepšu zāļu kompensāciju grūtniecēm un sievietēm līdz 42 pēcdzemdību nedēļai (78%). Tas, ka zemāk vērtēta principa nauda seko grūtniecei ieviešana (68%), neauglības ārstēšana (65%), liecina par to, ka sabiedrībai būtiskāk šķiet apmierināt veselības aprūpes pamatvajadzības, secina J. Ikstens.
Bažas par solījumu nepildīšanu
Kā būtiskākos uzdevumus bērna veselības aprūpē sabiedrība nosaukusi šādus Mātes un bērna veselības gada ietvaros definētos uzdevumus - jaundzimušo mirstības samazināšana (88%); bērnu vakcināciju pret rota vīrusu un vējbakām (77%) un bērnu zīdīšanas ar krūti veicināšanu (73%). Augstu novērtēts lēmums bērniem līdz divu gadu vecumam kompensēt recepšu medikamentus 50% apjomā. To par būtiskāko veikumu bērnu aprūpē nosaukuši 84% respondentu.
Taču asoc. prof. Ilze Grope izteica bažas, ka rota vīrusa un vējbaku vakcīna, ko gaida ārsti un ko pēc pētījuma rezultātiem sagaida arī sabiedrība, nākošgad var netikt iekļauta vakcinācijas kalendārā. Lai gan Veselības ministrija to solījusi Mātes un bērna veselības gada ietvaros 2012.gadā, šobrīd izskanējusi informācija, ka Ministru kabinets varētu lemt par atteikšanos no šīs ieceres. Arī dr. Dace Matule uzsvēra, cik būtiski ir īstenot visus iecerētos pasākumos slimību profilakses nodrošināšanai. „Politikas veidotājiem ir grūti panākt sabiedrības uzticēšanos, taču to pazaudēt ir viegli, tāpēc jāpilda solījumi un nedrīkst attiekties no izvirzīto ilgtermiņa mērķu sasniegšanas”, atzina J. Ikstens.
Nevienlīdzība pakalpojumu pieejamībā
Kā atzina dr.Grope lēmums kompensēt recepšu medikamentus bērniem līdz divu gadu vecumam ir ļoti pozitīvs, taču joprojām saglabājas nevienlīdzība – ir ģimenes, kuras nespēj nopirkt bērniem zāles, arī pastāvot šai kompensācijai.
LR Tiesībsargs Juris Jansons uzvēra, ka Tiesībsarga darba prioritāte joprojām būs veselības pakalpojuma pieejamības veicināšana un minimālā pakalpojuma groza pielīdzināšana starptautiskajiem standartiem, kas ir saistoši arī Latvijai.
Pētījums liecina, ka 52% respondentiem pēdējo 12 mēnešu laikā nācies attiekties no veselības pakalpojumiem naudas trūkuma dēļ. Kā atzina LR tiesībsargs Juris Jansons, tiesībsarga institūcijas veiktā aptauja liecina, ka vecāki pirmkārt atvēl līdzekļus bērnu veselības aprūpei un tikai tad, ja, ir līdzekļi, nodrošina sev nepieciešamos medicīniskos pakalpojumiem.
Arī pētījums „Mātes un bērna veselības politikas sabiedrības vērtējumā” liecina, ka ģimenes ar zemākiem ienākumiem joprojām neizjūt pietiekamu valsts atbalstu mātes un bērna veselības aprūpē, jo visaugstāk Veselības ministrijas paveikto vērtē sievietes ar augstāko izglītību, augstiem ienākumiem vecumā no 24 - 34 gadiem un tikai 5% respondentu uzskata, ka valsts finansējums mātes un bērna veselībai ir pietiekams vai drīzāk pietiekams.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot sabiedrības viedokli par veselības politikas prioritātēm un to, kā tā vērtē 2012. gada prioritāti Mātes un bērna veselības gadu un tā ietvaros veiktos pasākumus.