Vai varu vēl piepildīt savu sapni?

Vienmēr esmu vēlējusies pasniegt matemātiku, taču tad, kad bija īstais brīdis to izvēlēties, klausījos tēva padomā, aizmirstot par savu sapni. 
Uzsāku studijas, kas viņam likās "labākas", lai gan tagad, kad esmu jau doktorantūras studente, ilgas pēc matemātikas ir pāraugušas dusmās par neizmantoto iespēju...es varēju būt matemātikas skolotāja...Es varēju būt izcila matemātikas skolotāja, līdzīga kādai no tām, kas man pašai ir bijušas:)
Augstskolas pirmajos kursos labprāt palīdzēju citiem "tikt galā" ar integrāļiem un pārējiem "mošķiem", kas man šķiet krietni vieglāk saprotami par dzinēja darbības principu vai vadības socioloģiju. 
Reiz pat ss.lv ievietoju sludinājumu, ka vēlos bērniem mācīt matemātiku, neņemot par to samaksu, taču visi tikai skatījās, bet tā arī neatsaucās. Aizbraucu uz veco skolu pie ķīmijas skolotāja un sūdzējos, ka neviens nav atsaucies, bet es TIK ĻOTI vēlos mācīt...
Viņš toreiz ierosināja uzrakstīt, ka samaksu vēlos, jo cilvēki vienkārši nav pieraduši nemaksāt par pakalpojumiem, uzticot savus bērnus ss.lv atrastiem dīvaiņiem. 
Labojos un liku sludinājumu, prasot samaksu par paveikto, taču jau pirmajā nodarbībā jutos slikti, jo es nebiju laimīga. Man bija bail, ka tad, ja stāstīšu par daudz, kādam citam būs vairāk jāmaksā, es nevarēju jokot vai rādīt matemātiskās spēles, jo apzinājos, ka atņemu kādai ģimenei naudiņu. Vai skvoša spēlētāji saņem no korta naudu par spēli? Nē! Arī es nevēlējos saņemt naudu par to, kas man jau tā sagādāja prieku!

Klintai drīz būs pusotrs gadiņš, ir parādījušās dažas stundas brīva laika, ko es jau atkal labprāt veltītu pasniegšanai. Varbūt ir jēga kaut kur painteresēties par to, vai varu vadīt bezmaksas matemātikas pulciņu bērniem? Varbūt ir kādi centri, kur bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm palīdz tikt galā ar skolā uzdoto? Vai varbūt te ir kāda māmiņa, kurai priekšā vidusskolas eksāmeni un noderētu dažas privātstundas, nebaidoties, ka pasniedzēja negrib par to naudu?