Vai jāuztur bērna ticība Ziemassvētku vecītim?

Visi līdz noteiktam vecumam ticam tam, ka Ziemassvētku vecītis eksistē. Mūsdienās vecāku viedokļi šajā sakarā atšķiras: kāds ir pārliecināts par to, ka ticība pasakām ir jārada un jāuztur, un ir citi, kas apgalvo, ka bērni nav jāmaldina, jo viņi tik un tā agri vai vēlu uzzina, ka Ziemassvētku vecīša nav.

"Es uzskatu, ka ticēt vajag. Tā ir daļa no bērnības. Tas ir kas brīnišķīgs. Kāpēc bērnam jāzina, ka Ziemassvētku vecīša nav? Pat pieaugušajam vajadzētu saglabāt ticību, jo ticības pamatā ir tas, ka Visums ir neierobežots tāpat kā tā iespējas. Ticēt brīnumiem ir patīkami jebkurā vecumā", - pārliecināta ir psiholoģe Alika Sorokina.

Kamēr bērns ir mazs, vecāki realizē viņa iespējas, ļaujot bērnam saprast, ka pasaule ir droša, viņi rada tajā brīnumu pasauli. Ar laiku bērns iemācās realizēt savas vajadzības pats, tāpat viņš iemācās arī pats radīt brīnumus.

Ieklausieties: ticība brīnumiem rada vēlmi tos radīt. Viss ir savstarpēji saistīts.

"Iespējams, kādam šķitīs, ka tas izklausās dīvaini, bet ticība Ziemassvētku vecītim ir savā ziņā ticība Dievam, jo Ziemassvētku vecītis ir  "dzimis" pamatojoties uz leģendu par svēto Nikolaju -brīnumu radītāju. Bērnam tāda forma ir ļoti saprotama un skaidra", - stāsta A.Sorokina.

Ja mēs jau kopš agras bērnības apgalvojam bērnam, ka Ziemassvētku vecīša nav, tad, pēc būtības, bērnā audzinām ateismu:"Ticība - dzīvības pamats. Kāds tic Dievam, kāds kaut kam citam. Galvenais - ticēt. Tie, kam nav ticības, dzīvo paaugstinātā trauksmes līmenī un kontrolē. Un tad, ja notiek kaut kas, ko viņi nespēj ietekmēt, kad citi to spētu vienkārši pieņemt un samierināties, šiem cilvēkiem tas ir ļoti, ļoti grūti."

Iestājoties par to, ka ir jārada ticība Ziemassvētku vecītim, kas ir īsts burvis, Alika Sorokina uzskata par nepieciešamību šo ticību ne tikai radīt, bet arī stiprināt. Pati labākā forma - rakstīt vēstuli Ziemassvētku vecītim un brīnišķīgi, ja tas atbild.

Pie tam, kā uzskata Alika, Ziemassvētku vecīša ierašanās Ziemassvētkos nav obligāta, pat otrādi. Neredzot viņu, bērniņš izdomā savu vecīša tēlu, un tiklīdz mēs to padaram redzamu, bērns var būt vīlies. Nespējam taču garantēt Ziemassvētku vecīša "kvalitāti". Un ko darīt, ja vecīties ierodas lakādas zābakos? Vai arī saburzītā kostīmā? Un, ja nu bārda šļūk nost?

Psiholoģe iesaka sūtīt Ziemassvētku vecītim vēstules, atbildēt viņa vietā un viņa vietā likt zem eglītes dāvanas. Vēstulē, piemēram, var apkopot bērna pēdējā gada sasniegumus, pēc tam vēstuli piemiņai var saglabāt.

Vienota vecuma, kurā zūd ticība Ziemassvētku vecītim, nav. Katrs bērniņš citādi tic. "Es, piemēram, vēl tagad ticu Ziemassvētku vecītim, un vēlu to arī jums. Ticiet bŗinumiem un burvestībām, un noticēsiet arī sev!"

Māmiņu Klubs

Kā jums iet? Vai bērns tic šim burvju tēlam?