Urā pirmais raibais dārziņa mēnesis garām.

Mēnesis ir paskrējis vēja spārniem.Ir sācies rudens,kokiem krāsojas lapas un ārā paliek vēsāks.

Mūsu pirmais mēnesis dārziņā ir paskrējis .

Pirmā nedēļa-Tas bija ,kas jauns mums visiem.Dārziņa uzsākšana ir liels piedzīvojums.

Teikšu godīgi pirmā nedēļa man bija uzraukumu pilna.Kad ieved grupiņā raudam mazo ,sirds savilkās kamolā un gribejās iet atpakaļ un mierināt mazo.

Atnākot mājās klusums ,kas valda pirmajā brīdī šķiet nesaprotams.Iekšēji trūks mazais ļoti, jo nau ar ko parunāties ,nau tas ikdienas troksnis.Lai arī tas ir tikai uz dažām stundām kad mazais ir prom no mājām šķiet ir daudz lielāks laiks pagājis.

Otrā nedēļa dārziņā-Kad mazais ir sapratis, kas ir dārziņš un ,ka viņu tur atstāj uz pāris stundām viņš kļuva nemierīgs.

Jau iepazinis ceļu pa ,kuru iet uz dārzinu sākas lielās asaras jau pusceļā,jo mazais grib pie mammas.Bet lai nebūtu lielas asaras mēs mainām ceļa virzienu un ejam pa citām takām uz dārziņu.Ir vieglāk kad mazais vēl nesaprot, ka apmānu viņu .

Bet jau nedēļas beigās lēnām sāk palikt vieglāk.Arī mazo audzinātāja saka lai atstāj uz visu dienu.

Man pašai jau prieks ir par to ka mazais paliek kopā gulēt ar pārējiem bet ari uztaukums kā viņam būs gulēt svešā gūltiņā.Mājās viņš aizmieg pie manis skatoties televīzoru vai spēlējoties uz grīdas ar savām mašīnām.

Bet atnākot pakaļ, kad mazais skrien preti smaidīgs saprotu ,ka ir izgulējis.Audzinātāja stāstija ka vinam vajaga blakus pasēdēt kādam un tad vins mierīgi aizmieg.

Trešā nedēļa-Sākas ar slimošanu.Grupiņā ir vairāki bērni kam ir klepiņš un iesnas.Protams mazie baciļi ceļo ātri un arī aceļoja pie mums.Tākā nevēlamies iekavēt dārziņu bet arī nevēlamies slimi iet uz dārziņu tad nu mājās ārstējamies ar tautas līdzekļiem,kas mums ātri ļāva tikt uz kājām.

Nu jau iešana arī uz dārziņu ir vieglāka,nau protestēšana ejot pa ceļu ,ka nevēlas uz dārziņu.Protams mazi šņukti ir dzirdami bet aktīvi runājoties mazais ir mierīgāks.

Arī ģērbjoties uz grupiņu iesaistu viņu aktīvi sarunās un darbības ,kas brīžiem pat izsauc smieklus.Arī iešana grupiņā ir mierīga un bez lielās raudāšanas.

Ceturtā nedēļa-Nu jau mazais saprot ,ka ja skan tēta modinātājs tad lēnām ir jāmostas un jāiet lēnām gērbties uz dārziņu.No rītiem nau liela protestēšana gērbjoties un iešana ar kājām uz dārziņu.Tāka ir palicis vēsāks laiks vienīgais protest ir pret dūraiņiem kas jāvelk rociņās.

Jau esmu pamanijusi kad jau vir gatvs doties arā pa durvīm viņš paliek ļoti smaidīgs un aktīvs.Ir prieks ka mazias jau pa mēnesi ir iejuties jaunajā dārziņu vidē.

Šādi kopravilkumos mazos ir pavadīts pirmais mēnesis dārziņā.

Bet ir arī savi plusiņi vēl jāuzsaita ko mums šis mēnesis ir devis dārziņā:

• Sācis laicīgi iet gulēt vakaros un no rīta ceļamies viegli un bez niķiem
• Paši gandrī pareizi iemācijušies ēst ar karoti
• Dzeram smuki no krūzītes un pudeli esam nolikuši malā.
• Vieglāk ir ar podiņmācību.
• Bērnu dārzā sāk veidot mazus darbiņus un nodarbināt savas rociņas.

 Mēnesis ir aplpots un ceru ka turpmāk būs vēl vairāk priecīgu emociju  mums.

Lai veiksmīgas jums dārziņa gaitas,kas tikai tagad uzzsāk un arī tie,kas aktīvi iet uz dārziņu lai veicas turpmāk.

Sintija.