TheGirL atklāj savu TOP10

13. Apr 2014, 20:42

Vispār man bija ideāla bērnība. Par to žetons maniem vecākiem. Mūsu ģimene sastāvēja no mammas, tēta , brāļa un manis. Vecāki mūs loloja un man nav atmiņās iedzērušu, smēķējošu vai agresīvu cilvēku (šis ir kas tāds,ko novēlu visiem bērniņiem).

10. Kādā sniegotā vakarā ar tēti un brāli gājām ārā pie savas daudzstāvu mājas Pļavniekos velt sniega vīrus. Man bija kādi 5 gadi un brālim 4 :) Tētis kā jau mākslinieks iekarsa un mūsu sniega prieki rezultējās ar no sniega izveidotu salatēta galvu ,kurš izbāzis mēli. Labākais šai skulptūrai bija tas, ka tā patiesībā bija slidkalniņš. Pa pakausi varēja ielīst šai galvā un pa mēli šļūkt ārā :) Neaizmirstami.

9. Mēs ar brāli pārliecinājām mammu ,ja viņa mums iedos katram 12Ls ,kas tai laikā bija liela nauda,tad mēs nekad dzīvē viņai vairs neko neprasīsim. Tā par brīnumu tikuši katrs pie tādas bagātības... gājām vietējā rotaļlietu veikalā pirkties. Tā bija kā leiputrija. Tiku pie savas pirmās bārbijas un vēl kaudzītes visādu nieku. Solījumu gan kā nojaušat mums neizdevās turēt.

8. Ziemā mēs dzīvojām Rīgā ,bet vasarās Mežciemā (Jalgavas rajons). Un tur katru gadu augusta pēdējā nedēļas nogalē mums bija atvadu masku balle no draugiem ,kurus visu ziemu nesatiksim. Tas aizsākās 5 gadu vecumā un turpinājās līdz 13 gadu vecumam. Tā bija balle , uz kuru sanāca visi ciema bērni un visu vasaru tika gaidīta. Tika rūpīgi piestrādāts pie tērpiem. Balle vienmēr noslēdzās ar lampinjonu gājienu pa ciemu - pavadījām visus uz mājām. Tagad visi esam izauguši , bet tradīciju turpināšu un manai meitai (kad paaugsies) vasarās arī būs šāda balle.

7. Kad mums ar brāli bija 4 un 3 gadiņi ,tad mamma bija aizbraukusi uz Ungāriju studēt maģistratūru. Mēs ar brāli un tēti braucām pie viņas. Kādus divus mēnešus bija tā izdevība padzīvot tur vienās lauku mājās. (Mums tur ļāva palikt mammas vēstuļu drauga ģimene. Mamma ar šo puisi bērnībā vairākus gadus bija sarakstījusies ..līdz viņš traģiski gāja bojā,lai arī dzīvē nekad nebija tikušies tomēr viņa ģimene turpināja uzturēt kontaktus ar manu mammu). Tur piedzīvoju skaistākos rītus, kad varēja ielīst zem pēļa :)

6. Turpat Ungārijā mums ar tēti izveidojās rituāls. Gandrīz katru pēcpusdienu gājām pārgājienā pa kalniem.

5. Rīgā dzīvojām 7. stāvā un mūsu blēņas bieži vien bija saistītas ar lodžiju. Taisījām visādas pankūku mīklas un lējām pa logu, laidām pūķus no iepirkuma maisiņiem un vienu dienu brālis pamanījās izlidināt arī vairākas trīslitru burkas. Par to gan dabūja bārienu.

4. Kādu dienu dodoties pagalmā spēlēties durvīs ieliku ķeblīti un uz ķeblīša lapiņu ar uzrakstu: "neienākt! neviena nav mājās!" , jo bijām kkur nozaudējuši dzīvokļa atslēgu.

3. Vienmēr cienīšu vecākus par to ,ka ļāva mums izpausties un vienmēr bija pieejami dažādi materiāli no kuriem būvēt . Tā mēs ar brāli taisījām štābiņus kokos, uz zemes, plostus no dēļiem un putuplasta. Izveidojām savu mītni un komandu. Mūsu grupiņa saucās pūces. Katru gadu svinējām dzimšanas dienu ar kūku un citas grupiņas ,kuras dabiskā kārtā ciemā bija izveidojušās, nāca mūs apsveikt ar koncertiem (dziedāja,dejoja,spēlēja), bet mēs bijām nodrošinājuši izklaides ar mazām arī paštaisītām balviņām (adītām un tamborētām).

2. Man bērnībā ļoti patika burzīt mammas nakts kreklu, gulēt gultas kastē, rāpties brāļa šūpulītī (jo uz manu dzimšanu tētis nebija vēl viņu pabeidzis). Mamma mums gandrīz katru vakaru lasīja pasakas , jo dziedāt viņai neļāvu. (šūpuļdziesmiņas tādas bēdīgas latviešiem un tādēļ vienmēr sāku raudāt). Tās manas senākās atmiņas.

1. Katru rītu mamma vārīja putru (manna vai auzu pārslu) un pasniedza to mums gultā. Vienmēr putru rotāja smaidiņš no zaptes. Tā tas turpinājās arī sākumskolā.