Tā arī var būt?

Protams, diezgan daudz zinu par piena sastrēgumu krūtī. Un ne reizi vien, barojot savu mazuli, esmu to piedzīvojusi. Vieglākā formā ar sāpošu, jutīgu, cietu krūti, smagākā jau ar paaugstinātu temperatūru.

Bet tagad gan mans bērniņš jau ir liels, pagājušajā mēnesī atzīmējām gada jubileju. Laiks ātri skrien.

Tagad krūts mums ir palikusi tikai kā tāds našķis vakarā pirms gulētiešanas un, jā, diemžēl arī pa nakti... Pamazām cenšos atradināt mazuli no "pupošanās" pavisam, bet līdz tam mums abiem vēl jānobriest.

Pāris dienas atpakaļ sajutu, ka viena krūts ir palikusi sāpīga. Taustot to var sajust tādu kā sabiezējumu, cietu, sāpīgu vietu krūtī. Vai tiešām tas var būt piena sastrēgums? Ņemot vērā, cik maz es tagad baroju savu bērniņu. Krūtīs pat vakaros vairāk ir mīkstas, nekā cietas. Un piens arī vairs netek aumaļām. Dažreiz pat mazais saniķojas, ka pieniņš netek tik, cik viņš vēlētos. 

Gāju siltā dušā, masēju krūti, mēģināju nedaudz atslaukt pienu (kas man diži labi neizdevās, jo bērns tikko bija ēdis). Baroju vairāk ar to krūti, kas sāp. Bet sāpes tāpat nepāriet jau trešo vai ceturto dienu un kunkulis joprojām ir. Kaut gan šķiet, ka mazāks. Vai arī es tā tikai esmu iedomājusies?!

Vai tiešām var būt, ka man ir samērā vieglas formas piena sastrēgums? Vai tomēr jāsatraucas, ka tas varētu būt kaut kas nopietnāks? Un kā ātrāk šo problēmiņu novērts?