Stingrs NĒ siksnai un žagariem!

Kad pirms 6 mēnešiem kļuvu par mammu, manās domās bieži ieskrēja bažas par citiem maziem un neaizsargātiem mazuļiem. Tikai Elifai piedzimstot sapratu, cik mazulis tomēr ir trausls. Viņai ir svarīgi, cik maigi uzvelku drēbītes, cik glāstošām kustībām viņai pieskaros, bet vai visas mammas ir pietiekoši rūpīgas? Man sažņaudzās sirds, kad iedomājos par mazuli, kurš bezpalīdzīgs raud gultiņā, kamēr vecāki nodarbojas ar sev tīkamākām darbībām.

Apmeklējot emocionālās audzināšanas kursus, esmu aptvērusi, cik smaga tēma ir audzināšana. Katrs it kā vēlas to labāko mazulim, bet mani nepamet sajūta, ka vairums vēlas to labāko sev, un tas bieži vien nemaz nav labākais mazulim. Tā saucamie "ērtie" bērni, ar kuriem vecāki lepojas, ka var nebaidoties kaut kur atstāt, ka mazulis īpaši neilgojas pēc mammas, viņš neraud, ir it kā labs audzināšanas piemērs, jo bērns netraucē ne vecākiem, ne ciemiņiem, ne radiem. Protams, ir gadījumi, kad mazulis tiešām neprasa uzmanību, bet tas nenozīmē, ka viņam to nevajag.

Radu viesībās man bieži jādzird frāzes "Kas par niķi?", "Kāpēc tik niķīga?" un tamlīdzīgas. Vai Elifai nav atļauts paust savas emocijas tikai tāpēc, ka viņa ir mazulis? Interesanti būtu tad, ja sieva paustu vīram savu nepatiku, bet viņš atbildētu ar šīm frāzēm par niķiem. Vai viņa justos saprasta? Protams, pieaudzis cilvēks izsaka visu ar vārdiem, bet 6 mēnešus vecs mazulis vēl nerunā, tomēr tas nenozīmē, ka viņam nav emociju. Tāpat arī emocijas ir lielākiem bērniem un bieži vien viņi neprot ar tām tikt galā, bet pieaugušie sagaida ko citu.

Kāda mana draudzene dalījās ar savu pieredzi par siksnas izmantošanu. Tolaik es nereaģēju pareizi, principā es vispār nereaģēju. Man laikam bija kauns pateikt, ka siksnu izmantot ir vardarbība. Ja tagad lasi šo rakstu, tad zini, ka neatbalstu fizisku bērnu iespaidošanu. Es nesaprotu, kā var pacelt roku, atvēzēt siksnu vai žagarus pret savu bērnu vai jebkuru citu bērnu. Skolā māca, ka nedrīkst apcelt mazākos, bet ja bērns ticis fiziski iespaidots mājās, kā gan viņš var saprast šo dogmu. 

Vecāki izmisīgi vēlas ieaudzināt bērnos respektu un cieņu, jo nevēlas vienam mazam baronam vai baronesei izdabāt, un izdabāt arī nevajag. Bet pieaugušie, ja jūs domājat, ka ar pātagas paņēmienu var panākt cieņu, jūs kļūdaties. Kurš dzīvnieks cirka arēnā ciena zvēru drēsētāju? Sabiedrība iestājas pret zvēru izmantošanu cirkū, palīdz noklīdušiem mājdzīvniekiem, bet ziniet, ka mazuļiem arī nepieciešams sabiedrības atbalsts. Vecākiem ir jāzina, ka sabiedrībai kopumā nav vienalga, kā tiek audzināti bērni, jo tā ir mūsu nākotne.