Sociālā kustība #Neklusē aicina uz diskusiju "Bērnam sāp, bet nemāku palīdzēt" sarunu festivālā “Lampa”

Kā rāda sociālās kustības #Neklusē veiktā pētījuma[1] rezultāti, katrs piektais skolēns apgalvo, ka pēdējā gada laikā vismaz vienu reizi nedēļā ir cietis no mobinga, kas visbiežāk izpaužas kā emocionāla vardarbība. Neskatoties uz to, ka bērni visbiežāk palīdzību mobinga gadījumā meklē pie vecākiem, vairums (75%) vecāku nezina, kā šādā situācijā rīkoties. Lai turpinātu diskusiju par līdz šim Latvijas sabiedrībā aktuālo mobinga tēmu, īpaši akcentējot to, kā šādā situācijā rīkoties vecākiem, kā to atpazīt un kā par to runāt ar savu bērnu, sociālā kustība #Neklusē 4. septembrī aicina uz diskusiju "Bērnam sāp, bet nemāku palīdzēt" sarunu festivāla “Lampa” ietvaros.

Pagājušajā gadā sociālā kustība “Neklusē” sarunu festivāla “Lampa” ietvaros uzsāka publisku diskusiju par mobingu, tā aktualitāti, sekām un pieredzi. Šogad ar diskusiju "Bērnam sāp, bet nemāku palīdzēt" mērķis ir sasniegt vecāku auditoriju, lai dalītos ar praktiskiem ieteikumiem, kā pieaugušais var atpazīt mobingu, ko šādā situācijā darīt un ko noteikti nedarīt. Diskusijas laikā būtiska uzmanība tiks veltīta tam, kā vecākiem, skolotājiem, skolas vadībai un citām iesaistītajām pusēm kopīgi sadarboties, lai mazinātu mobingu un veicinātu cieņpilnas un iekļaujošas vides veidošanu Latvijas skolās.

“Mūsu veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka mobinga izplatība Latvijas skolās ir cieši saistīta ar to, ka bērni, kas cieš no mobinga, dažkārt mēdz būt arī tie, kas ir pāridarītāji vai iesaistīti citās mobinga situācijās. Iemeslu tam ir daudz, taču visbiežāk bērni atzīst, ka to dara, lai novērstu uzmanību no tā, ka arī viņiem dara pāri, un tie nekļūtu par upuri. Bērniem ir īpaši svarīgs atbalsts no vecāku un pieaugušo puses, tādēļ šādās situācijās palīdzību meklē mājās, taču realitātē mēs, pieaugušie, nezinām kā rīkoties un palīdzēt mūsu atvasēm. Kā palīdzēt, ja mans bērns ir cietušais? Kā rīkoties, ja mans bērns dara pāri citiem? Lai palīdzētu vecākiem saprast kā reaģēt katrā no iespējamām situācijām, šī gada “Lampas” diskusijā mēs vēršamies pie skolēnu tuvākā atbalsta - vecākiem. Mūsu kustības un diskusiju galvenais mērķis ir samazināt mobinga izplatību Latvijas skolās, tādēļ aktīvi turpinām pagājušā gadā uzsākto publisko sarunu un darbu šīs problēmas risināšanai. Esam pārliecinājušies, ka mums ir izdevies salauzt klusēšanas apli, kas gadiem ilgi palīdzējis mobinga epidēmijai palikt nepamanītai Latvijas skolās, tādēļ, ja spējam palīdzēt kaut vienai ģimenei vai skolēnam, esam gandarīti par paveikto!” komentē Marika Andžāne, sociālā projekta #Neklusē līdzautore.

Diskusija norisināsies 4. septembra plkst. 10.00, to varēs vērot klātienē, Swedbank Izglītības studijā (skvēriņā pie Swedbank Centrālās ēkas, Balasta dambī 15), kā arī tiešraidē sociālās kustības #Neklusē Facebook lapā un Rīga TV24. Diskusijas noslēgumā tiks atvēlēts laiks atbildēm uz jautājumiem, ko skatītāji varēs uzdot klātienē vai #Neklusē Facebook lapā diskusijas laikā. Pasākuma klātienes apmeklējumam nav nepieciešama reģistrācija, taču, ņemot vērā valstī esošo stāvokli, pirmos 100 apmeklētājus uzņems dzīvās rindas kārtībā.

Sarunā piedalīsies sociālās kustības #Neklusē līdzdibinātāja Marika Andžāne, kura dalīsies ar pētījuma rezultātiem, pirmā darbības gadā sasniegto un nākotnes plāniem, bērnu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs, kurš dalīsies pieredzē par mobingu bērnu un pusaudžu starpā, kā to atpazīt un kā rīkoties tādā situācijā, Raunas vidusskolas direktors Edgars Plētiens, kurš stāstīs par to, kā veidot iekļaujošu vidi skolā un klasēs, Inese Leoho – Čudare, mamma, kuras bērns cietis no mobinga un kura runās par savu pieredzi un to, kā tika risināta situācija, kā arī Terēze Teibe, skolniece, kura ir saskārusies ar mobingu.

Vairāk nekā puse (62%) no aptaujātajiem skolotājiem atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņu skolā nav bijušas nekāda veida apmācības par mobingu, atzīmējot, ka vēlētos uzzināt vairāk par to, kā rīkoties konstatējot mobingu skolēnu starpā. Savukārt 39% no aptaujātajiem vecākiem atzīst, ka nemāk atpazīt, vai viņu bērns cieš no mobinga, un puse aptaujāto neatpazīst, vai viņu atvase ir pāridarītājs.

Lai palīdzētu cietušajiem, pāridarītājiem un pieaugušajiem atpazīt, mazināt un novērst mobingu Latvijas skolēnu vidū, #Neklusē kopā ar “Pusaudžu resursu centra” vadītāju un “Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas” atkarību profilakses speciālistu Nilu Saksu Konstantinovu jau izstrādājuši  ieteikumus, kā rīkoties mobinga situācijā. ASAP darbības: Atpazīsti, Saki, Aktivizē un Palīdzi, meklējamas #Neklusē mājaslapā.

Plašāka informācija par projektu meklējama mājas lapā un sociālajos tīklos: Facebook, Instagram, Youtube.

[1] Pētījums par mobingu Latvijas jauniešu vidū īstenots sadarbībā ar Edurio 2020.gada janvārī – aprīlī, aptaujājot 5003 skolēnus no 55 skolām Latvijā, 1824 vecākus no 43 skolām Latvijā un 742 skolotājus no 50 skolām Latvijā.

foto: pexels.com