Pupiņam atā- atā

Pēdējās trīs dienas bijušas visādi grūtas- morāli, arī fiziski, hormonāli.

Šķiet,ka šitādas hormonu vētras man nebija ne pusaudža gados, ne grūtniecībā, ne pēcdzemdību periodā.

Kā mediķis, krūts barošanas speciālists un vienkārši mamma zinaju,ka mazo barošu līdz 2 gadiem. Ar dažādiem nosacījumiem, bet jā, samērā ilgi.

Diemžēl, mērķis un sapnis aprāvās. Tuvējā laikā jātaisa operācija(tā nevar gaidīt). absolūta kontrindikācija ir krūts barošana.

Man ir tiešām skumji, arī mazajam, arī vīram. 

Pēdējās dienās šausmīgi daudz lasu tieši pieredzes, bet saprotu,ka neviens cits nav mēs. 

Šī ir trešā diena,kad nedodu krūti. DIENA. Naktīs šķiet, ka viņš ēd reizes 100. nu apmēram. 

Mēģināju sākt ar nakti un sapratu,ka ir tāda bļaušana,ka sirds neizturēs- ne mūsējās, ne kaimiņu. Likās,ka spīdzinu mūs visus un padevos.

Tad nu sāku ar dienām un pagaidām izdodas. apsmērēju krūti tā, lai tā nepatīkami smaržotu, pastāstīju,ka pupiņš pa dienu ir saskābis. Jā, bērniņam ir 11 mēneši. Aiz aizvainojuma bija sākusies pat drēbju raušana nost. Tad nu nopirko lielos plāksterus un uzlīmēju uz krūšu galiem arī tos. Tas bērniņu totāli samulsināja. Pirmo dienu vairakas reizes vēl skatījās un brīnījās kas tas ir. Aizvakar, vakar tikai dažas reizes uzstājīgi gribēja pataustīt un paskaties. Biju priecīga,ka vismaz dienas izdodas.

Nezinu,ko darīt naktīs- vai pagaidīt kādu nedēļu,lai viņs aizmirst,ka pa dienu vispār pastāvēja tāda opcija vai darīt to ātri un bez žēlastības.

Vispār baigi.