Podiņmācībā jauns posms

Kā jau rakstīju pirmajā blogā par podiņmācību mūsu mājās – tā īsti mums ar to lietu nevedās un nolēmu ķerties pie citas metodes. Kopā ar bērniņu devāmies uz Rimīti un tur iegādājāmies poda paliktni, atbraucām mājās un izmēģinājām.

Bērnam bija interesanti un lieli prieki par to, ka sēž uz lielā poda – bildi gan nesanāca uztaisīt, jo nebija kas nobildē un man bija bail vienu atstāt pat uz sekundi, lai aizskrietu pēc fotoaparāta. Pirmajā reizē iztikām ar sajūsmu, bet otrajā reizē sanāca pačurāt un lieli prieki un sajūsma – Urrāāāā. Mazais arī sevi paslavēja un pateica ‘’Maacis’’.

Tagad, kamēr vēl nav uzsāktas bērnu dārza gaitas mazo aicinu iet uz podiņa aptuveni ik pēc divām stundām, protams, ne vienmēr izdodas noķert to momentu, bet citreiz sanāk un mazais tiek slavēts abos gadījumos. Pagaidām šādi mēs podiņmācību apgūstam tikai otro nedēļu, bet tas jau ir panākums un kā lasīju tas process nav vienas dienas jautājums, mazais to apgūst deviņus mēnešus un kādam varbūt pat ilgāk līdz pamperiem tiek pateikts NĒ!

Novēlu mammām pacietību un apņemšanos.