Pieskārieni ir tik svarīgi

23. Jul 2016, 00:00

Bērnam ir 5 maņu orgāni, āda ir pats lielākais no tiem, kā arī - tas ir pirmais, kas attīstas mazajam cilvēciņam.

Vēl pirms mazuļa dzimšanas ar viņu komunicēt var ar pieskārienu palīdzību, piemēram, laikā, kad māmiņa glāsta puncīti, bērniņš atbild ar maigām kustībām.

Kad bērniņš nāk šajā pasaulē, pats labākais, ko mamma viņam var dot - tie ir maigi glāsti, kas viņam sniedz sajūtu, ka šajā viņam jaunajā pasaulē viss ir labi un droši.

Mūsdienās visiem ir jau zināms, ka mazuli nevar izlutināt māmiņas rokās, un viņam ir svarīgi pēc iespējas biežāk sajust māmiņas siltumu. Tāpēc pirmais, ko dara ārsti pēc bērniņa dzimšanas, - liek viņu māmiņai uz vēdera.

Katra mamma pēc tam visu dzīvi atceras šo brīdi, kas ir viens no laimīgākajiem brīžiem viņas dzīvē. Mazs, neaizsargāts kamolītis viņai guļ uz krūtīm, un uzreiz atnāk apziņa - esmu māte..

Māmiņai apzināti gribas ņemt bērniņu pēc iespējas biežāk rokās, pielikt viņu pie krūts, jo šie brīži ir tie, kuros izpaužas mātes instinkts, izstrādājas piens, mazulis nomierinās un saldi iemieg.

Neatņemiet bērnam šo iespēju, ņemiet viņu rokās pēc iespējas biežāk, lai viņš dzirdētu jūsu sirdspukstus, jūsu elpošanas ritmu un atcerētos par pašu drošāko vietu uz zemes - māmiņas puncīti.

Cilvēki savas pieaugušā dzīves laikā, cenšas atgūt šīs absolūtās laimes un pilnīgās drošības sajūtas - ietinoties siltā pledā, saritinoties kamolītī, lēni šūpojoties utml.

Mums tieksme pēc drošības sajūtas ir tik liela, jo mūs nebija pieņemts ņemt rokās..

Mazajam pēc dzimšanas vajag taktilo komunikāciju. Taktilā komunikācija ir veids, kā attīstīt bērnu, dodot viņam drošības sajūtu.

Šī ir metode, ko Zviedrijā izstrādāja pedagoģe Ilva Elnebi. Viņa praksē bijusi daudzās valstīs un atrodoties bērnu patversmē Āfrikā, kur bija tāda nabadzība, ka pat 3 jaundzimušos lika vienā gultiņā, un pieaugušajiem veltīt viņiem uzmanību bija tikai tik daudz iespēju, kā reizi kaut kādā noteiktā laikā bērniņu pabarot.

Katru nakti nomira vairāki zīdainīši - iemesls - pēkšņās nāves sindroms. Un viss tāpēc, ka bērns, nejūtot pieskārienus, nesaprot, ka viņš ir dzīvs, un pārstāj elpot..

Elnebi deva norādījumus auklītēm ņemt katru dienu katru mazuli rokās 15 minūtes dienā, šūpināt viņu, glāstīt viņa ķermeni un padziedāt kādu dziesmiņu. Rezultāti bija satriecoši, mirstība samazinājās.

Un tātad, vien ar 15 minūtēm dienā, bērniņam pietiek, lai viņš izdzīvotu.

Ja bērnu kopš dzimšanas nēsā rokās, glāsta, skūpsta un sarunājas ar viņu, tad tas noteikti nāk par labu viņa attīstībai.

Tāpēc gribētos dot mazuļu māmiņām dažus padomus -

1. Jūsu rokas bērnam nav greznība, bet pilnvērtīgai eksistencei nepieciešams nosacījums.

Pēc iespējas biežāk ņemiet mazuli rokās, lieciet viņu pie krūts, lieciet viņu plikiņu sev uz vēdera, lai viņš justu jūsu elpošanu, dzirdētu jūsu sirdspukstus. Ja rokas piekūst, nēsājiet mazuli slingā, tas atgādinās viņam par brīnišķīgo laiku, kad viņš bija daļa no jums.

2. Sarunājieties ar savu mazuli, dziediet viņam šūpuļdziesmas, veiciet maigu, glāstošu masāžu, nosaucot tās ķermeņa daļas, kurām pieskarieties.

– Es mīlu tavas rociņas, es mīlu tavas kājiņas, es mīlu tavu puncīti...

3. Vestibulārā aparāta attīstībai šūpojiet mazuli rokās, vai turot viņu rokās, maigi šūpiniet viņu no viena sāna uz otru.

Nežēlojiet savam mazulim mīlestības, tās viņam nekad nav par daudz. Laba mamma jaundzimušajam ir tāda, kas ēdina viņu pēc pieprasījuma, ņem viņu rokās un nēsā.

Mamma mazulim šajā vecumā ir vesela pasaule, un mūsu uzdevums ir darīt tā, lai pasaule viņam kļūtu droša.