Mūsu zaļie Ziemassvētki.

Svētki pagājuši,bet tā feinā un īpašā sajūta tā arī vēl jo projām nav. Un laikam jau var teikt,ka Ziemassvētkos nav svarīgas dāvanas, nav savarīgs svētku galds,bet man ir svarīgs SNIEGS. Re kā mēs šogad pēc eglītes devāmies!

Nu nemaz neizskatās ,ka Ziemassvētku egli meklējam:)

Bet toties rotājām no sirds. Ar visu ,ko gribēja bērni.

Viens lika eglītē, otrs ņēma nost!

Un kā tad bez skaistajām krellēm svētku vakarā:)

Un dāvanas.....

Centāmies iegūt svētku sajūtu- vilkām bluķi ap māju!

Ziemassvētku rītā devāmies pastaigā!

Nu skats kā Lieldienās. Ja pati nebūtu bildējusi,neticētu ,ka Ziemassvētki.

Lai vai kā, nedaudz jau svētku sajūta bija,bet manas ilgas pēc sniega ir vēl jo projām. Varbūt uz Jaunā gada pirmajām dienām piepildīsies vēlmes:)