Mazuļa plaukstiņu stimulācija ar fizioterapeiti Kristīni Asonovu

Mazuļa plaukstu un pirkstiņu attīstība ir daudz nozīmīgāka, nekā sākumā varētu šķist. Kā skaidro fizioterapeite Kristīne Asonova, plaukstu darbība ir cieši saistīta ar smadzeņu daļām, kas atbild par runu, domāšanu, atmiņu un citiem psihiskajiem procesiem. Tāpēc plaukstiņu attīstībai jāpievērš īpaša uzmanība jau no pirmajiem dzīves mēnešiem.

Piedzimstot mazulim ir spēcīgs satveršanas reflekss - viņš cieši tver, bet plaukstiņu atvēršana ir sarežģītāka. Vecāku uzdevums nav panākt, lai bērns kaut ko stingri satver, bet palīdzēt viņam iemācīties apzināti atvērt plaukstu un pārvaldīt pirkstiņus.

Ap trīs mēnešu vecumu mazulis priekšmetu satver ar visu plaukstu. Sešu līdz deviņu mēnešu vecumā tvēriens kļūst precīzāks - iesaistās divi pirksti. Katrs nākamais attīstības posms prasa lielāku koordināciju un stiprākus plaukstas muskuļus.

Attīstību var veicināt ar pavisam vienkāršām lietām - plastmasas bļodu, koka gredzeniem vai dažādu tekstūru lupatiņām. Svarīgi priekšmetus novietot abās pusēs, lai darbotos gan viena, gan otra roka. Piedāvājums nedrīkst būt uzspiests - bērnam pašam jānonāk līdz atklājumam, ka viņš spēj atvērt plaukstiņu un manipulēt ar priekšmetu.

Plaukstu prasmes attīstās pakāpeniski - sākumā spēlējoties uz muguras, vēlāk uz sāna un pēc tam uz vēdera. Uz vēdera manipulēt ir grūtāk, jo ķermenis tikko apguvis jaunu kustību. Noguruma brīžos plaukstiņas atkal var savilkties kulaciņos - tas ir dabiski.

Arī “Superbēbīša” Liama māmiņa Loretta dalās novērojumā, ka pēc jaunas prasmes apgūšanas, piemēram, apvelšanās, bērns var kļūt dusmīgs, ja vēl nespēj izdarīt visu, ko iecerējis. Tas ir attīstības process - bērni eksperimentē un soli pa solim apgūst arvien vairāk jaunu iemaņu.

Svarīgākais ir vērot bērnu, iekārtot drošu vidi un piedāvāt vecumam atbilstošus, nedaudz izaicinošus priekšmetus. Ne steidzināt, bet atbalstīt - palīdzēt, nevis traucēt dabisko attīstības gaitu.