Mazā zaķēna mazie piedzīvojumi!

07. Mar 2013, 10:20

Nu, ko, manā dzīvē iesācies atkal jauns posms - kostīmu posms :D Atceros, kā bērnībā mammīte man gatavoja paštaisītus kostīmus visiem bērnu dārza pasākumiem un mums pat ģimenē iegājies joks par vāverītēm, jo vienā no Ziemassvētku uzvedumiem manis attēlotā vāverīte palika bez skaistās, brūnās kartona astes :) Tad nu ar bažām gaidīju, kad manam dēliņam sāksies kostīmu laiks, kad arī man būs jāliek lietā visa iespējamā izdoma, lai pagatavotu ko tādu, kas nejūk ārā un neliek bērnam kaunēties iziet sabiedrībā :) Un nemaz tik ilgi nebija jāgaida!! Pārvarēju bailes un ar prieku pirmo reizi mūžā gatavoju ko līdzīgu kostīmiņam! Šoreiz gan tikai cepurīte un arī ļipa, kuru gan izpostīja vēl pirms uzvilkšanas :) Laikam tomēr mums tas tāds ģimenes mantojums ar tām astēm - īstajā brīdī izjūk vai nokrīt :D

Te nu sākas mazā zaķēna stāsts par piedzīvoto -

"Cibric! Jā, te es, mammas mazais zaķucis! Tieku dēvēts vēl daudzos citādos vārdiņos, taču tagad, kad esmu ticis pats pie savām "zaķausīm", zaķītis ir kļuvis par manu mīļāko :)

Re, vienu dienu skatos - ko tā mamma visu laiku ar mīkstu, pūkainu dzijas rimbuli apkārt staigā?! Tik dikti aizrāvusies bija, ka man visu dienu nācās vienam pašam spēlēties :) Teica, ka pēc tam man būšot pārsteigums! Un ilgi nebija jāgaida, kad jā - uz galviņas uzsēžas kaut kas mīļš un skaists - pašam savas zaķa ausis :)

Pielaikotas ir, nu tik jāgaida rīts, kad tētis būs mājās, jo mamma saka, ka būšot jāfočējas plikam :) Ja plikam, tad man, lūdzu, sagādājiet labi daudz izklaidētāju, lai ne tikai jums jautri, bet arī man!