Maza vīrieša acīm

Saku paldies Māmiņu klubam par konkursu, jo tas, pirmkārt, deva iespēju beidzot pārkārtot skapi:), bet, otrkārt, kas ir daudz svarīgāk, - pavadīt foršu svētdienu, kad ārā aiz loga līst, kopā ar saviem bērniem un paskatīties uz sevi bērna acīm. Šoreiz gan vairāk sevi redzēju tieši vidējā bērna, 8 gadus veca, puikas acīm, jo, kad par stilistu piedāvāju kļūt arī nu jau tūlīt, tūlīt 13 gadīgam čalim, viņš tikai pavīpsnāja (pusaudži:))  Nu un mazā princese vairāk traucēja, nekā palīdzēja brālim ar tērpu, rotu, aksesuāru izvēli. Vidējais bērns man ir ļoti foršs, ļoti zinātkārs un vispusīgs puika, kuru var aizraut ar pilnīgi visu. Dēls ir ļoti muzikāls, mācās akordeona spēli mūzikas skolā, ar labām sekmēm apmeklē skolu, kurā gan viņam ir dažreiz garlaicīgi. Puika ir ļoti mīlš un mammu mīlošs, tāpēc noteikti arī uzreiz piektrita idejai kļūt par manu stilistu.
Jāsaka godīgi, ka sākumā mēģināju kaut kā dēla domas un izvēli ietekmēt, noliekot acu tuvumā manuprāt piemērotākus apģērba gabalus, taču dēls nepadevās un izvēlējās viņaprāt labākos un saskanīgākos komplektus, katru arī komentējot un skaidrojot savas izvēles principus.
Pirmais tika izveidots mājas, precīzāk, gulēt likšanas tērps, kuru man vajadzētu vilkt, kad lasu pasaciņas un dodu ar labu nakti bučas. Tērps sastāvēja no palielām pidžamas biksēm, kuras senāk mēdzu uzvilkt pavisam aukstos ziemas vakaros. Klāt tika piedāvāts kokvilnas krekliņš ar sunīša attēlu. Dēls to izvēlējās, jo mazajai māsiņai patīk sunīti čamdīt un rādīt uz tā actiņas, degunu un visu pārējo. Virsū krekliņam caurspīdīga nakts tērpa augšdaļa. Man kājās bija citas zeķes, kuras dēls novilka un piedāvāja uzaut zilas zeķes, tā teikt, lai labāk piestāv pie zilās augšiņas. Pie krekliņa vēl tika piesprausta lielā dēla kādreiz darināta broša skaistumam. Galvā jokam tika uzlikta ziedu cepure,kuru savulaik iegādājos kādai bērnu ballītei. Dēls teica, ka tādā, raibā, tērpā jālasa pasakas, jo arī tās esot raibas un krāšņas. Man patīk! Labprāt dēla izvēli akceptēšu, kādu vakaru saģērbjoties tieši šādi!
Otrs tika radīts tērps iziešanai uz teātri, Mātes dienas koncertu vai citu saviesīgu vakaru. Viņš ļoti bieži nācis ar mani kopā uz dažādiem kultūras pasākumiem, redzējis, kā ģērbjos, taču neko no tā neizvēlējās-ne kārtīgās kokteļkleitas, ne baltās blūzes, ne atlasa, zīda vai cita piemērota auduma tērpus. Tā vietā dēls ar ašu roku nolika manā priekšā tādus kā ādas auduma svārkus ar lielu šķēlumu aizmugurē, pieskaņojot H&M pirktu lētu džemperīti. Viss raibu raibs. Kājās bija jāvelk zābaciņi ar ļoooti augstu zoli un spīdīgu metālisku purngalu. Manuprāt, piemēroti klubiņu apmeklējumam, bet puika šos uzreiz nolika kā primāros pie tērpa. Matos iespraudis sprādzīti ar platmali un uzlicis plecos zilu somiņu ar metālisku siksniņu, noteica: "wow, cik skaisti!" Dikti jau nu pašam patika sevis radītais tērps. Laikam jau uz operu vai teātri šādā paskatā neaizietu, bet ja nu dikti dēls gribētu, uz kādu skolas pasākumu sadūšotos iziet. Ko par to domātu citi, varētu vien minēt:)
Kā trešais tērps tika piedāvāts apģērbs sportam. Tā kā ar to nodarbojos regulāri, viņš noteikti ir redzējis, ko parasti velku mugurā, skrienot vai vingrojot, bet, man par brīnumu, tērps tika atrasts no skapī visdziļākajā stūrī noglabātajiem gabaliem. Tā kā šodien līst, pa virsu tika uzvilkta sarkana lietus jaka ar kapuci un galvā uzlikta ziemas cepure ar nagu, kas esot paredzēta tam, lai atvairītu vēju un lietu. Un vispār-es tajā labi izskatoties. Cik saldi manām ausīm:) Kājās gan sporta apavi, kurus tiešām nēsāju. Gribēja viņš vēl šalli piedāvāt, bet tad apdomājās, ka tā traucēšot kustoties. Ar šo tērpu aizskrēju līdz bodītei, lai nopirktu kafiju. Neviens nekādu vērību nepievērsa, tātad viss kārtībā.
Gājienam uz pilsētu kafijošanai ar draudzenēm tika uzburts 4. komplekts, kas sastāvēja no baltām kokvilnas biksēm (ai, kā man gribējās svārkus), sen, sen iegādātu spīdīgu krekliņu, ko neesmu vilkusi gadus vismaz 8 (kāpēc tas vispār vēl atrodas skapī?) Tieši šis krekliņš krāsas un spīdīguma dēļ tika izvēlēts kā pirmais apģērba gabals šim komplektam, pie kura tad nu dēls meklēja klāt visu pārējo. Matus nācās sasiet, lai redzētu izvēlēto dzeltenā un baltā zelta kaklarotu ar pieskaņotiem auskariem. Kājās brūni zamša kovbojveida  zābaki- lai vieglāk iet pa Vecrīgu- un mugurā siltais ziemas mētelis,jo ārā ir vēss. Somu nedeva, jo visa kā būšot par daudz.
Par tērpu darbam (5.komplekts) arī ilgi nenācās domāt. Dēls uzreiz piedāvāja tumši brūnu kokteiļkleitiņu ar sudrabotu kniedīšu savilkumiem sānos un tādiem kā uzplečiem. Uz maniem iebildumiem, ka tāda kleita nav īsti lietišķa gan garuma, gan auduma, gan fasona dēļ, saņēmu norādījumu, ka tas nekas, toties tajā es labi izskatoties. Jau atkal kompliments:)  Arī pie šī tērpa tika piemeklētas rotas, šoreiz gan bižutērija-uz aukliņas savērti mazi gliemežvāciņi. Komplektā ir gan kaklarota, gan auskari, gan rokassprādze. Nebiju šīs rotas no kastītes izņēmusi gadiem.Kājās tika piedāvātas augstpapēžu kurpes ar atvērtiem pirkstgaliem, kā arī oranža dokumentu soma. Matus noteikti ieteica atstāt vaļējus.

Šīs dienas piedzīvojums man lika paraudzīties arī uz savu dēlu citām acīm, saprast, kā viņš domā, ko viņš redz un sajūt. Ļoti feina sajūta, apzinoties, ka man aug džentlmenis, kas spējīgs parūpēties par katru sīkumu. Labi, -krāsas un fasoni varbūt arī negāja kopā un tērpu piemērotība konkrētam pasākumam neatbilda, taču puika ļoti pievērsa uzmanību tieši aksesuāriem, kā arī mammas labsajūtai. Forša, forša diena, un skapis arī kārtībā!