Mazā pilsētnieka rotaļas svaigā gaisā

Jau mēnesi Ieva stabili staigā, līdz ar to aktuāls kļuvis jautājums par rotaļāšanos laukā.

Dzīvojot laukos, tā nav problēma – gumijas zābaki, nosmulēta vējjaka, un bērns skrien, kurp acis rāda. Turklāt vecāki var izveidot rotaļu laukumiņu savā pagalmā. Taču pilsētā tas viss ir mazliet sarežģītāk. 

Rīgā un citās lielajās pilsētās ir plaši un atbilstoši rotaļu laukumi, kur ļaut bērniņam izskrieties un satikt citus mazuļus, kas gadu vecam bērnam jau liekas aizraujoši. Taču mazpilsētās ne vienmēr ir pieejams normāls rotaļu laukums. Vienas šūpoles, slidkalniņš, pāris soliņi un autostāvvieta tieši blakus ar aktīvu satiksmi – tāda ir realitāte manā pilsētā.

Piemājas pagalms nav tas piemērotākais, jo iebraucamais ceļš ir salīdzinoši nepārredzams, satiksme aktīva, ir arī stāvlaukums un atkritumu konteineru laukums ar attiecīgu apkārtni, arī zālājā mētājas “končiki” un citi atkritumi, tai skaitā – dzīvnieku izkārnījumi. Tomēr pagalmu mēs šad tad izmantojam, jo meitiņai iespēja izskrieties pa lauku sagādā neaprakstāmu prieku.

Laba vieta ir mežs, kurā uzcelta estrāde. Taču tā ir ļoti tālu no mājām – parasti, kamēr līdz turienei nonākam, mazulīte jau ir saldi iemigusi.

Pagaidām sevi mierinu, ka gana daudz aktivitāšu Ievuks piedzīvo istabā, laukā var arī mierīgi pasēdēt ratos, ko lielākoties arī darām, lai gan viss liekas tik vilinošs. Un pavasarī, kad atkal būs siltāks, meitiņa būs gana liela un prātīga, lai varētu paskraidīt arī gar veikaliem, stāvlaukumiem un apzaļumotajām teritorijām māju tuvumā.

Taču arī tad īsti normāla rotaļu laukumiņa, kurp meitiņu aizvest, nebūs.

Vai Jums ir pieejams kvalitatīvs bērnu rotaļu laukumiņš? Kur izskrienas Jūsu mazie pilsētnieki, kuri nesen sākuši patstāvīgi staigāt?