Mazā Denīze apslimusi un kļuvusi par mammas meitu.

Denīze ir jau dikti liela dāma, bet sākoties Jaunajam gadam ir nedaudz apslimusi. Kas pie vainas? Tā arī īsti nezinu.

Pagājušajā nedēļā pienāca mūsu rinda uz masāžām,ko gaidījām veselus 4 mēnešus. Par laimi fizioterapeite iepriecināja,ka Denīzei ar attīstību viss ir kārtībā un nekādu tonusu nav. Bet ja jau rinda pienākusi masāžas par sliktu jau nenāks. Sākām iet uz masāžām. Denīzei diez ko nepatika.Īpaši ja viņu lika uz bumbas ,tad 'bļāva traki un krokodīļa asaras tecēja straumēm.Vēl atļāvās masēt tikai ,kad bija man uz rokām. Jo Denīze kopš svētkiem kļuvusi par kārtīgu mammas meitu. Ne es uz toaleti ,ne virtuvi varu aiziet. Uzreiz bļauj kā traka un asaras birst. Tētis un brālis netiek galā.

Pēc pāris dienām sāka stipri klepot. Pa dienu it kā viss kārtībā ,bet uz vakaru un naktī bērns tā mocījās ,ka bail klausīties. Devāmies pie dakteres! Un jā! Kakls sarkans, trokšņu nav un tempratūras arī.Tas labi. Sarakstīja zāles un teica ,lai masāžas atceļam,jo tas varētu būt iemesls ,ka saasinās klepus ,kā arī lielā mamošanās. Tagad nu dzeram zāles, ievērojam mājas režīmu. Dikti ceru,ka beidzoties slimībai ,beigsies arī lielā pieķeršanās man. Citādāk par aiziešanu uz veikalu varu nesapņot. Pirms Ziemassvētkiem Denīze labprātīgi palika ar tēti un abi pat 1,5 stundu dzīvojās,kamēr vazājos apkārt:)